Apziņas ontoloģija D.Čalmera un Dž.Serla koncepcijās: salīdzinoša analīze

Abstract

Darba centrālais priekšmets ir ķermeņa un prāta nošķīruma problēma, kas paredz fizikālo un mentālo procesu kauzālo attiecību skaidrojuma nepieciešamību. Iesākumā būs Dž.Serla bioloģiskā naturālisma teorijas izklāsts, kas, nenoliedzot pirmās personas ontoloģiju, definē apziņu kā nereducējamu fizikālu sistēmas īpašību, vienlaicīgi pasludinot sarežģītās problēmas neesamību, kuras pamatā ir aplams konceptuāla duālisma nošķīrums. Tālāk sekos D.Čalmera argumenta restaurācija, kas ir mēģinājums atspēkot fizikālismu, apstrīdot apziņu kā loģiski superventu īpašību, lai leģitimētu naturālistisku funkcionāla duālisma teoriju. Savukārt pēdējā nodaļā abu autoru savstarpēja diskusija ļauj saprast atšķirīgo teoriju konsekvences un izdarīt secinājumus par ticamāko perspektīvu Sarežģītās problēmas atrisinājumam.

Central point for my thesis is body and mind distinction problem. Absence of appropriate explanation of causal relations between mental and physical phenomena has been motivated this research. There will be outline of the theory of biological naturalism by J.Searle, who defend irreducible first person ontology and consciousness as emergent system property, while declaring that existence of the Hard problem is based on the false conceptual division. It will be followed by D.Chalmers attempt to refute physicalism by denying consciousness as a logically supervenient property that would legitimate an explanation of phenomenal experience in form of naturalistic functional dualism. The final chapter is conversation between the two authors contributing to understand the consistency of the different theories and draw conclusions about most reliable perspective for solving the Hard problem.