Dispozicionālā bijība un atvērtība pieredzei kā kreativitātes prognozētāji

Abstract

Pētījuma mērķis ir izprast saistības starp dispozicionālo bijību, atvērtību pieredzei un kreativitāti, izvirzītā hipotēze – bijība un atvērtība pieredzei pozitīvi prognozē kreativitāti. 125 dalībnieki aizpildīja “Dispozicionālo pozitīvo emociju skalas” bijības apakšskalu (Shiota et al., 2006), “TIPI personības aptauju” (Gosling et al., 2003), “Ikdienas uzvedības aptauju” (Raščevska et al., 2010) un veica “Alternatīvo pielietojumu uzdevumu” (Guilford, 1967). Pētījuma hipotēze tika daļēji apstiprināta – dispozicionālā bijība un atvērtība pieredzei pozitīvi prognozē kreativitāti, taču ne visos tās veidos. Bijība ir nozīmīgs prognozētājs kreativitātes vispārīgajā, lingvistiskajā un vizuāli telpiskajā dimensijā, kamēr atvērtība prognozē kreativitāti visos pētījumā mērītajos radošuma veidos.

The goal of the study is to examine the relationship between dispositional awe, openness to experience and creativity, with the hypothesis that awe and openness predicts creativity. 125 participants filled out “Dispositional Positive Emotion Scales” awe subscale (Shiota et al., 2006), “Ten Item Personality Inventory” (Gosling et al., 2003), “Everyday Behaviour Questionnaire” (Raščevska et al., 2010) and “Alternative Uses Task” (Guilford, 1967). The hypothesis was partially confirmed – dispositional awe and openness to experience positively predicted creativity, but not in all of its dimensions. While awe was a significant predictor for general, linguistic and visuospatial dimensions of creativity, openness to experience predicted all forms of creativity measured in the study.