Vides aizsardzības prasības Eiropas Savienības publiskā iepirkuma tiesībās

Abstract

Praksē ir neskaidrības par vides tiesību un ES publiskā iepirkuma tiesību savstarpējo mijiedarbību un par mēģinājumiem pēc iespējas līdzsvarot šīs intereses. ES publiskā iepirkuma tiesības pieļauj un pat prasa vides aizsardzības prasību iekļaušanu publisko iepirkumu procedūrās. Tomēr vides prasību iekļaušana var radīt dažādas sekas un ietekmi gan uz publiskā iepirkuma tiesību principu potenciālu pārkāpumu, gan ietekmēt saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēli, gan piedāvājumu skaitu. Tādēļ ir svarīgi apzināt riskus un iespējas no tiem izvairīties, aplūkojot vērā ņemamos kritērijus videi draudzīga publiskā iepirkuma gadījumā. Darba rezultātā noskaidrots, ka pastāv ne tikai riski pārkāpt publiskā iepirkuma tiesību principus, no kuriem iestādei, ievērojot vides kritērijus, ir iespējams izvairīties, bet arī ilgtermiņā izdevīgas iespējas.

There is uncertainty regarding the interaction between environmental law and the EU public procurement law, as well as the attempts to balance these interests. The EU public procurement law allows and even requires inclusion of environmental considerations into the public procurement procedures. However, the inclusion of environmental considerations may cause various consequences and effect on potential infringements of the principles of public procurement law, on the choice of the economically most advantageous tender and on the number of tenders. Therefore, it is essential to research the risks and possibilities to avoid them by analysing the criteria to be taken into account in case of a green public procurement. The result of the thesis suggests that not only are there various risks that can result in violating the principles of public procurement, which the contracting authority can avoid by taking into account the environmental criteria, but also beneficial opportunities in the long-term.