Elpošanas veida saistība ar kognitīvo sniegumu 9 - 11 gadus veciem bērniem

Abstract

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai mutes un deguna elpošana ir saistīta ar atšķirīgu kognitīvo sniegumu paškontroles, darba atmiņas un kognitīvās elastības uzdevumos 9 – 11 gadus veciem bērniem. Pētījumā piedalījās 50 bērni vecumā no 9 līdz 11 gadiem, kuru kognitīvais sniegums paškontroles, darba atmiņas un kognitīvās elastības uzdevumos tika pārbaudīts izmantojot Dari/Nedari, Skaitļu virkņu un apgriezto skaitļu virkņu kā arī Skaitļu-Izmēra atbilstības uzdevumu datorizētas versijas atšķirīgās elpošanas modalitātēs. Pētījumā gaitā netika konstatētas kognitīvā snieguma atšķirības paškontroles, darba atmiņas un kognitīvās elastības uzdevumos 9 – 11 gadus veciem bērniem mutes un deguna elpošana modalitātēs. Arī atšķirības zēnu un meiteņu grupās kognitīvajā sniegumā dažādās elpošanas modalitātēs netika atklātas. Savukārt, stress bija saistīts ar dažiem kognitīvā snieguma rādītājiem deguna un mutes elpošanas modalitātēs.

The aim of this study was to find out whether mouth or nose breathing is related to cognitive task performance such as inhibition, working memory and cognitive flexibility. 50 children aged 9 to 11 years participated in this research. Cognitive performance in tasks of inhibition, working memory and cognitive flexibility was tested using computerized versions of Go/No-go, Digit span memory test (Forward, backward) and Number – Size Congruence tasks in different breathing modalities. No differences in cognitive performance were found in tasks of inhibition, working memory and cognitive flexibility among 9-11-year-old children in mouth and nose breathing modalities. Gender differences were not identified in cognitive task performance in different breathing modalities. Stress was related to some indicators of cognitive performance in nasal and mouth breathing modalities.