Metaforu lietojums rakstos par mūsdienu vizuālo mākslu

Abstract

Metafora ir tēlainās izteiksmes līdzeklis, ko bieži izmanto rakstveida un mutvārdu saziņā, turklāt metaforu lietojumu var analizēt dažādos kontekstos un diskursos. Šis pētījums aplūko metaforu lietojumu rakstos, kuros tiek apspriesta laikmetīgā vizuālā māksla. Pētījuma mērķis bija analizēt metaforu lietojumu, kā arī avota domēnus un funkcijas dažādos rakstos par laikmetīgo vizuālo mākslu. Darbā izmantotā empīriskā izpētes metode bija diskursa analīze. Secināts, ka visbiežāk izmantotā avota joma ir māksla kā konstrukcija. Turklāt rezultāti parāda, ka raksti izmanto dažādas metaforu funkcijas, tomēr visbiežāk lietotā metaforas funkcija bija rekonceptualizācija.

Metaphor is a stylistic device that is frequently used in written and spoken communication and the use of metaphors can be analysed in various special contexts and discourses. The goal of the research was to analyse the use, source domains, as well as the functions of metaphors in various articles on contemporary visual arts. The empirical research method used in the paper was discourse analysis. It was concluded that the most frequently used source domain was art as a construction. Additionally, the results showed that the articles employ various functions of metaphors; however, the most frequently used function of metaphor was reconceptualization.