Laika izpratne Huserla fenomenoloģijā

Abstract

Bakalaura darbā tiek veikta Edmunda Huserla laika izpratnes analīze un tās salīdzinājums ar divu citu iekšējā laika skatījuma pārstāvju – Augustīna un Heidegera laika koncepcijām, lai parādītu iekšējā laika skatījuma nozīmīgumu. Huserla laika izpratnes analīzē tiek izmantots viņa darbs „Iekšējās laikapziņas fenomenoloģija”. Laika problēma ir ļoti svarīga, jo laiks formē cilvēku uztveri, domāšanu un dzīves sakārtotību. Huserls uzskata, ka ir nepieciešama „tagad” mirkļa paplašināšana un jānovērš laika saskaldītība, lai uztvere būtu iespējama. Ar Augustīnu un Heidegeru Huserlam ir līdzīga shēma „tagad” mirkļa paplašināšanā, bet Huserla laikapziņas analīze ir vērsta tikai uz pašu laika problēmu, nevis citiem eksistenciāliem aspektiem.

In this bachelor paper is given the research of Husserl’s time conception and it is compared with time conceptions of two other representatives of inner time point of view – Augustine and Heidegger, to demonstrante the importance of the inner time point of view. Husserl’s work „The phenomenology of inner time-consciousness” is used in this research. The problem of time is very important, because it consitutes the perception, thinking and the routine of human life. Husserl thinks that, for perception to be possible, it is necessary to widen the moment of „now” and to avert the disintegration of time. Huserl has similar scheme of widening the moment of „now” to Augustine and Heidegger, but Husserl’s research of time-consciousness is concerned only with the problem of time itself, not with other existential aspects.