Dzīvnieku tiesiskās aizsardzības kā cilvēces ētiskā pienākuma tiesībfilozofiskie aspekti

Abstract

Darbā autore apskatīs cieņas kā cilvēces ētiskā pienākuma pret dzīvnieku nozīmi, to, kādus pienākumus šis jēdziens ietver un vai dzīvniekam varētu piemist cieņa. Pētījuma mērķis ir noskaidrot cilvēces ētiskā pienākuma pret dzīvniekiem ietvaru, nozīmi un attīstību, noskaidrot dzīvnieka kā vērtības vietu vērtību sistēmā. Pētījuma rezultātā autore noskaidroja, ka dzīvnieka spēja just ir pamatā cilvēces ētiskajam pienākumam izturēties pret dzīvnieku ar cieņu. Izturēšanās ar cieņu pret dzīvnieku, atšķirībā no izturēšanās ar cieņu pret cilvēku, ietver šaurāku pienākumu loku. Lai gan dzīvniekam nepiemīt cilvēkam līdzīga cieņa, dzīvnieks ir vērtība un dzīvnieka vērtība ir atkarīga no vērtību sistēmas, kuru ietekmē reliģiski, politiski, teritoriāli un citi apstākļi. Autore noskaidroja, ka ne visiem dzīvniekiem ir līdzvērtīga vieta vērtību sistēmu ietvaros.

Author will examine the meaning of dignity and respect as humanity's ethical obligation towards animals, what obligations this concept includes and whether an animal could posess dignity. The aim of the research is to find out the framework, meaning and development of humanity's ethical obligation towards animals, to find out the place of the animal as a value in the value system. The author of the research found that the animal's ability to feel is the basis of humanity's ethical obligation to treat animals with respect. Treating an animal with respect, in comparison to treating a person with respect, includes a narrower range of obligations. Although an animal does not have human-like dignity, an animal is a value, and an animal's value depends on value systems influenced by religious, political, territorial and other circumstances. The author found out that not all animals have an equal place within value systems.