Dabisko zālāju apsaimniekošanas un zālāju atjaunošanas pasākumu ietekme uz augsnes humusvielu īpašībām

Abstract

Šajā pētījumā ir noskaidrota dabisko zālāju atjaunošanas metožu (aršanas, krūmu frēzēšanas un ciršanas, velēnu noņemšanas) ietekme uz augsnes humusvielu daudzumu un īpašībām augsnē pēc atjaunošanas. Kā arī rezultāti tika salīdzināti ar kontroles paraugiem no jau iekoptiem dabiskajiem zālājiem. Pētījuma gaitā ir noskaidrota humusvielu sastāva mainība, to humifikācijas pakāpe un spēja iesaistīties ķīmiskās rekcijās augsnē. Veicot 26 paraugu analīzi no sešām zemnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka zālāju augšņu minerālaugsnes virskārtā humusvielu sastāvā humīnskābju daudzums ir augstāks par fulvoskābju daudzumu. Humīnskābes zalāju augsnēs ir līdzīgas pēc to sastāvā, tām ir zeme reaģētspēja. Augsnes aršanai, koku izciršanai, frēzēšanai tieša ietekme uz zālāju augsnes humusvielu īpašībām nav novērota.

This study investigates the effect of natural grassland restoration methods (plowing, bush milling and felling, sod removal) on the amount and properties of soil humic substances in the soil after restoration. The results were also compared with control samples from already cultivated natural grasslands. In the course of the research, the variability of the composition of humic substances, the degree of their humification and the ability to engage in chemical reactions in the soil have been clarified. After an analysis of 26 samples from six territories it was concluded that the amount of humic acids in the topsoil in grassland soils is higher than the amount of fulvic acids. Humic acids in grass soils are similar in composition, they have low reactivity. No direct effect on soil humic substances properties was observed from soil plowing, milling, brush removal.