Smago metālu sorbcija, izmantojot kūdras/hidroksilapatīta sorbentu

Abstract

Bakalaura darba ietvaros tiek pētīta kūdras un tās modifikācijas produktu izmantošanas iespējas hroma (III), vara (II) un tallija (I) jonu sorbcijā. Darba izstrādes gaitā apskatītā literatūra un laboratorijā iegūtie rezultāti parāda, ka nemodificētai kūdrai ir relatīvi zema metāla jonu sorbcijas kapacitāte. Modificējot kūdru ar hidroksilapatītu, sorbcijas spēja palielinās un tā var tikt uzskatīta par efektīvu sorbentu piesārņotu notekūdeņu attīrīšanā no smagajiem metāliem. Metāla jonu sorbcijas kapacitāti ietekmē metāla jonu koncentrācija šķīdumā, šķīduma pH, kā arī saskares laiks starp kūdru un šķīdumu Atslēgas vārdi: biosorbcija, kūdra, notekūdeņi, smagie metāli, sorbcija.

In this bachelor’s thesis the potential for raw and modified peat in the use of chromium (III), copper (II), thallium (I) removal from aqueous solution has been studied. The literature review and laboratory results show that the non-modified peat has a low metal ion sorption capacity. Modifying the peat with hydroxylapatite, sorption capacity increases, and it can be regarded as an effective sorbent of heavy metal removal from waste water. Metal ion sorption capacity is influenced by metal ions concentration in the solution, solution pH and contact time between peat and the solution. Key words: biosorption, heavy metals, peat, sorption, wastewaters.