Akūtas fiziskās aktivitātes un trauksme: subjektīvās pašsajūtas, fiziskās slodzes līmeņa un fizioloģisko reakciju savstarpējās saistības

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot akūtas fiziskās aktivitātes ietekmi uz trauksmi, izvērtējot to saistību ar subjektīvo pašsajūtu, fiziskās slodzes līmeni un fizioloģiskajiem reakcijām. Pētījumam ir eksperimentāls iekšgrupas dizains. Pētījumā piedalijās 41 dalībnieks, vecumā no 20 - 30 gadiem. Dalībniekiem eksperimenta laikā bija nepieciešams veikt 20 minūšu fizisko aktivitāti uz veloergometra, kura laikā ar fizioloģisko reakciju mērītāju EmotiBit Bundle tika mērīti trīs fizioloģiskie rādītāji, tostarp sirdsdarbības ātrums (HR), elektrodermālā aktivitāte (EDA) un starpsitienu intervāls (IBI). Papildus tam fiziskās aktivitātes laikā ar sajūtas skalas palīdzību tika mērīta dalībnieku subjektīvā pašsajūta, ik pēc divām minūtēm lūdzot novērtēt savu pašsajūtu. Trauksmes līmenis tika mērīts ar Spīlbergera trauksmes aptauju un fiziskās slodzes līmenis tika mērīts ar fizisko aktivitāšu aptauju. Pētījuma ietvaros tika secināts, ka akūta fiziskā aktivitāte būtiski samazināja situatīvās trauksmes rādītājus lielākajai daļai dalībnieku. Augstākam trauksmes līmenim netika novērotas saistības ar samazinātu fiziskās aktivitātes biežumu. Zemākai subjektīvajai pašsajūtai tika atrastas nozīmīgas saistības ar augstāku situatīvo trauksmi. Fizioloģiskajām reakcijām tika novērota saistība ar subjektīvo pašsajūtu, īpaši sirdsdarbības ātrumam, kas spēj prognozēt pašsajūtas līmeni. Fizioloģiskās reakcijas rādītāji pozitīvi korelēja ar trauksmi, situatīvai trauksmei tika novērotas saistības ar elektrodermālo aktivitāti, savukārt trauksmei kā personības iezīmei tika novērotas prognozējošas saistības ar sirdsdarbības ātrumu.

The aim of this study was to investigate the effects of acute physical activity on anxiety by assessing their relationship with subjective well-being, exercise level and physiological responses. The study has an experimental within-group design. The study included 41 participants, aged 20-30 years. Participants were required to perform 20 minutes of physical activity on a cycle ergometer during the experiment, during which three physiological parameters including heart rate (HR), electrodermal activity (EDA) and inter-beat interval (IBI) were measured using the EmotiBit Bundle physiological response meter. In addition, participants' subjective well-being was measured during physical activity using a sensation scale, asking them to rate their well-being every two minutes. Anxiety level was measured with the Spielberger Anxiety Questionnaire and exercise level was measured with the Physical Activity Questionnaire. The study found that acute physical activity significantly reduced state anxiety scores for most participants. Higher levels of anxiety were not associated with reduced frequency of physical activity. Lower subjective well-being was found to be significantly associated with higher state anxiety. Physiological reactions were associated with subjective well-being, especially heart rate, which can predict well-being. Physiological response scores were positively correlated with anxiety, state anxiety was associated with electrodermal activity, and trait anxiety was predictively associated with heart rate.