LTV raidījuma "De facto" auditorijas vajadzības un gaidas

Abstract

Bakalaura darba „LTV raidījuma „De facto” auditorijas vajadzības un gaidas” mērķis bija noskaidrot LTV raidījuma „De facto” auditorijas pārstāvju reprezentētās vajadzības un motivāciju, kāpēc tiek skatīts raidījums, salīdzināt tās ar bijušo un esošo raidījuma veidotāju formulētajiem pārraides uzdevumiem un mērķauditorijām. Tika izvirzīta hipotēze, ka, izpatīkot auditorijas daļai, kuri svētdienas vakarā vēlas izklaidi, raidījums „De facto” pazaudē skatītājus, kurus interesē politiskā analīze. Pētījuma rezultāti hipotēzi apstiprina, jo tie skatītāji, kuri sagaida politisko analīzi, izklaidējošus elementus uztver kā instrumentu tendenciozām ziņām. Darbs strukturēts četrās daļās. Teorētiskajā daļā pamatā izmantota mediju lietojuma un vajadzību apmierināšanas teorija, kā arī apskatīta auditorija kā politiskās komunikācijas dalībniece. Otrajā daļā raksturots raidījums „De facto”. Trešajā daļā ir aprakstīta metodoloģija- dziļā intervēšana, anketēšana un reitingu analīze. Analītiskajā daļā salīdzināti reitingu analīzes rezultāti ar respondentu atbildēm un raidījuma veidotāju priekšstatiem par auditoriju. Pielikumā ir reitingu dati, aptaujas anketa un saraksts ar respondentu vajadzībām un gaidām.

Atslēgas vārdi: auditorija, vajadzības un gaidas, aktivitāte, politiskā komunikācija, raidījums „De facto”, Latvijas Televīzija.

The aim of the Bachelor thesis „LTV broadcast "De facto": needs and expectations of an audience” was to establish needs and motivation to watch the broadcast of representatives of LTV broadcast “De facto” audience and to compare them with the formulated objectives and target audiences of the previous and the new broadcast creators. The hypothesis was, that the broadcast “De facto” loses audience with the need of political analysis, if it obliges to another part of the audience with the need of entertainment at the Sunday night. The results of research approve the hypothesis, because the audience with a need of political analysis thinks that entertaining elements are instruments for tendentious news. The work is structured in four parts. In a theoretical part there is mainly used media uses and gratification theory, as well as considered the audience as the participant of political communication. In part two there is described the broadcast “De facto”. In part three there is described methodology- ‘in-depth’ interviewing, questionnaire method and rating analysis. In an analytical part there is compared the results of rating analysis with answers of respondents and the notion about the audience of the broadcast creators. In appendix there is date of rating, questionnaire and a list of needs and expectations of respondents.

Key words: audience, needs and expectations, activity, political communication, broadcast „De facto”, Latvian Television.