Ārstu un pacientu skaidrojošie modeļi par antidepresantu lietošanu

Abstract

Bakalaura darbs aplūko veidus, kā antidepresantu lietotāji pamato medikamentu izmantošanu vai atmešanu. Šim mērķim tiek detalizēti pētīti informantu saslimšanas skaidrojošie modeļi, kā arī, kādu ietekmi uz tiem atstāj vēršanās pie veselības aprūpes speciālistiem. Pētījumā datu iegūšanai izmantotas daļēji strukturētas intervijas, kas balstītas uz Artūra Kleinmana izstrādāto jautājumu shēmu. Pētījuma rezultāti parāda, ka antidepresantu lietošana ir ļoti komplicēta, un katrs gadījums ir specifisks. Vēršanās pie profesionālā veselības aprūpes sekotra un medikamentu lietošana spēlē ļoti būtisku lomu slimības un slimnieka lomas leģitimizēšanā. Pats depresijas ārstēšanās process gan nereti nesakrīt ar cilvēku sākotnējām gaidām, kas noved pie ārstēšanās pārtraukšanas. Antidepresantu un garīgo slimību stigmatizācija sabiedrībā ne tikai veicina pretestību pret ārstēšanos ar antidepresantiem, bet arī aktīviem lietotājiem sagādā emocionāla un sociāla rakstura grūtības.

The bachelor thesis looks at the way antidepressant users justify their usage of medication, as well their reasons for discontinuation. The research features a detailed analysis of informants’ illness explanatory models, as well as how they are influenced by seeking aid from healthcare specialists. Semi-structured interviews, based on the question scheme designed by Kleinman, were used as the main data gathering method. The research results reveal that antidepressant usage is very complicated and each case is specific. Turning to the professional healthcare sector and using medicine serves an important function of legitimizing a person’s disease and sickness role. However, the depression treatment process usually fails to meet the patient’s initial expectations, which often leads to discontinuation. The stigmatization of antidepressants and mental illness creates resistence towards antidepressant treatment and also causes difficulties for active users.