Apstiprināšanas nosliece izmeklēšanas procesā: informācijas meklēšana balstoties uz iepriekš izvirzītiem pieņēmumiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija veikt eksperimentālu pētījumu – izmeklēšanas situācijas modelēšanu, kuras ietvaros novērot vai veidojas tendence uz apstiprināšanas noslieci. Šī darba ietvaros tika izvirzīta hipotēze, ka, izdarot sākotnējo izvēli par iespējamo vainīgo, turpmākajā informācijas atlasē būs novērojama tendence proporcionāli lielākā mērā izvēlēties jautājumus, kas būs atbilstoši sākotnējai izvēlei, un mazāk jautājumus, kas attieksies uz citām izvēlēm. Eksperimentā piedalījās 166 dalībnieki (115 sievietes un 51 vīrietis) vecumā no 19 līdz 57 gadiem (M=27,40, SD=7,48). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga mijiedarbība starp izvēlēto iespējamo vainīgo un izvēlētajiem jautājumiem, un balstoties uz aprēķiniem, var secināt, ka darba ietvaros izvirzītā hipotēze apstiprinās.

The aim of the study was to conduct an experiment to examine the existence of confirmation bias in the simulated investigation situation. Within this study there was tested a hypothesis that making the initial selection of the possible perpetrator, in the further information selection there will be a tendency in proportion greater extent to choose the questions that are consistent to the initial selection, and fewer questions that apply to other choices. The study included 166 respondents (115 women and 51 men) aged 19 to 57 years (M=27,40, SD=7,48). The results of the study shows statistically significant interaction between the selected potential perpetrators and selected questions and estimates suggest that the hypothesis is confirmed.