Valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma nodrošināšanas problemātika Latvijā

Abstract

Maģistra darbā pētīts Satversmes 111.panta garantētā „medicīniskās palīdzības minimuma” tiesiskais un faktiskais ietvars, kā arī analizēts, vai valsts savus pienākumus šajā jomā pilda maksimāli ievērojot tiesiskuma, vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma principu, lai ikviens, neatkarīgi no tā materiālā vai fiziskā stāvokļa, varētu baudīt valsts garantēto „medicīniskās palīdzības minimumu”. Darba mērķis ir izpētīt starptautisko un nacionālo tiesisko regulējumu Satversmes 111.pantā ietverto pamattiesību tvērumā un analizēt tā īstenošanas problemātiku Latvijā. Darba rezultātā tiek sniegti priekšlikumi tiesiskā regulējuma uzlabošanai, lai nodrošinātu ikvienam savlaicīgu, pieejamu un kvalitatīvu valsts apmaksāto veselības aprūpi.

In the Master thesis author researches legal and actual framework of state’s guaranteed „minimum of medical assistance” stated in 111th article of the Constitution of Republic of Latvia as well as analyzes whether state respects a maximum requirements under the principles of justice, equality and prohibition of discrimination, to ensure that anyone could similarly enjoy state’s guaranteed „minimum of medical assistance” regardless of its financial or physical state. The aim of Master’s thesis is to research the international and national regulatory framework in the scope of 111th article of the Constitution of Republic and analyze problematics of its implementation in Latvia. On the basis of research, there are given proposals how to improve existing regulatory framework, to ensure that anyone gets timely, accessible and qualitative health care.