"Homo Sacer" figūra Nadīnes Gordimeras romānā "Pikaps" un Kiranas Desaji romānā "Mantotā nolemtība"

Abstract

Dotais maģistra darbs atspoguļo analītisku imigranta tēla lasījumu, kā Džordžo Agambena koncepcijas "homo sacer" iemiesojumu, mūsdienu postkoloniālajā literatūrā. Šajā darbā tika analizēti divi romāni: Nadīnes Gordimeras “Pikaps” (2001) un Kiranas Desaji “Mantotā nolemtība” (2007). Darbā tika pielietota Džordžo Agambena (1998) politiskā teorija. Pētījums tika veikts ar mērķi interpretēt "homo sacer" figūras attēlojumu izvēlētajos romānos, izmantojot salīdzinošo literāro pieeju. Romānu interpretatīvo lasījumu manāmi pastiprināja tādi postkoloniālo literāro studiju metožu veidi kā starpdisciplinaritāte un kontekstualitāte. Pētnieciskā darba rezultāti attēlo imigrantu tēlus, kas tiek reducēti līdz to kailajai dzīvībai un pakļauti tādiem procesiem kā marginalizācija, kapitālisms un neokoloniālās mobilitātes politika.

This master’s thesis presents a critical reading of immigrant characters in contemporary postcolonial immigration novels as the literary embodiments of Giorgio Agamben’s figure of "homo sacer" in the global postmodern age. Two literary works were analyzed, Nadine Gordimer’s "The Pickup" (2001) and Kiran Desai’s "The Inheritance of Loss" (2007). The study uses Agamben’s (1998) political theory as the theoretical framework for the analysis of the novels. This research is carried out, using the comparative approach to the literary analysis of the selected novels, focusing on the interpretation of "homo sacer". Interdisciplinarity and contextuality, significantly enhancing the interpretive reading of the novels, are important modes of this research and argument, provided by the methodologies of postcolonial literary studies. The results of this research reflect how immigrant characters are reduced to the human condition that Agamben terms as ‘bare life’ and subjugated to the processes of marginalization, capitalism and neo-colonial politics of mobility.