Iracionālu ēšanas pārliecību saistība ar ēšanas traucējumu izpausmēm un ģimenes ēšanas ieradumiem pusaudžu izlasē

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot savstarpējās saistības starp iracionālām ēdiena pārliecībām, ģimenes ēšanas ieradumiem un ēšanas traucējumu iezīmēm pusaudžiem vecumā no 14 - 18 gadiem. Pētījumā kopuma piedalījās 212 pusaudži. Bakalaura darbā tika izmantota “Iracionālo ēšanas pārliecību skala” (Ostber et al., 2008), Trīs faktoru ēšanas aptauja (Cappelleri et al., 2009) un Ģimenes ēšanas paradumu aptauja (Klempel et al., 2013). Pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka respondenti, kas norādīja izteiktākas iracionālas ēšanas pārliecībās norādīja izteiktākas arī nekontrolētās un emocionālās ēšanas iezīmes, bet vājāk izteiktas kognitīvās ierobežošanas ēšanas iezīmes. Iracionālās ēšanas pārliecības skala izskaidro 22% no emocionālās ēšanas variācijām un 21% no nekontrolētās ēšanas variācijām. Šajā izlasē meitenes uzrādīja izteiktākas emocionālās ēšanas skalas vērtības nekā zēni. Ģimenes ēšanas paradumi neuzrādīja statistiski nozīmīgas saistības ar pārējiem mainīgajiem.

The bachelor’s thesis aims to determine the interrelationships between irrational food beliefs, family eating habits, and eating disorder characteristics in adolescents aged 14-18. A total of 212 adolescents participated in the study. The bachelor's thesis used the "Irrational Eating Beliefs Scale" (Ostber et al., 2008), the Three-Factor Eating Questionnaire (Cappelleri et al., 2009), and the Family Eating Habits Questionnaire (Klempel et al., 2013). The study results suggest that respondents who reported stronger irrational eating beliefs also reported stronger characteristics of uncontrolled and emotional eating, but weaker characteristics of cognitive restraint eating. The Irrational Eating Beliefs Scale explains 22% of the variations in emotional eating and 21% in uncontrolled eating. In this sample, girls showed higher values on the emotional eating scale than boys. Family eating habits did not show a statistically significant relationship with the other variables.