Valdības parāda ietekme uz ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības valstīs

Abstract

Maģistra darba mērķis ir noteikt, vai valdības parādam ir būtiska ietekme uz ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienības valstīs, un vai tā ir nelineāra, kā arī noteikt slieksni, pie kura parāds sāk bremzēt ekonomisko izaugsmi šajās valstīs. Empīriskā analīze ietver paneļa datu kopu ar 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas aptver posmu no 1995. līdz 2021. gadam. Rezultāti norāda uz statistiski nozīmīgu valdības parāda ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, turklāt šī ietekme ir nelineāra. Tiek noteikts valdības parāda slieksnis, pie kura tas sāk bremzēt ekonomisko izaugsmi, Eiropas Savienības valstīs kopā slieksnis ir ap 65 % no IKP, taču ES “vecajās” valstīs slieksnis ir ievērojami lielāks nekā “jaunajās valstīs”. Kopumā pētījums apstiprina Māstrihtas parāda kritērija nozīmību Eiropas Savienības valstīs un ļauj labāk izprast parāda ietekmi uz ekonomisko izaugsmi dažādās Eiropas Savienības valstu grupās.

The aim of the master's thesis is to determine whether government debt has a significant impact on economic growth in European Union countries and whether it is non-linear, as well as to determine the threshold at which debt starts to slow down economic growth in these countries. The empirical analysis includes a panel dataset of 27 European Union member states, covering the period from 1995 to 2021. The results indicate a statistically significant impact of government debt on economic growth, and this impact is nonlinear. The government debt threshold at which it begins to slow down economic growth is identified, and it is around 65% of GDP for all EU countries. However, the threshold is significantly higher in "old" EU member states than in "new" member states. Overall, the study confirms the importance of the Maastricht debt criteria in European Union countries and allows for a better understanding of the impact of debt on economic growth in different subgroups of European Union member states.