Priekšstatu par novecošanu un subjektīvā vecuma saistība ar veselības uzvedību

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas sakarības pastāv starp priekšstatiem par novecošanu, subjektīvo vecumu un veselības uzvedību. Pētījumā piedalījās 135 respondenti (107 sievietes, 28 vīrieši) vecumā no 40 līdz 88 gadiem. Pētījumā izmantotas divas aptaujas: Novecošanas pieredzes aptauja (Awareness of Age-Related Change questionnaire short form (AARC-SF) (Kaspar et al., 2019) un Veselības uzvedības aptauja (Silkāne, 2018). Pozitīvāki priekšstati par novecošanu ir saistīti ar veselības uzvedību. Cilvēki, kuri vairāk saskata ieguvumus no novecošanas, biežāk ievēro veselīga uztura paradumus un savlaicīgi risina veselības problēmas. Turklāt cilvēki, kuri mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, novecošanā saskata vairāk zaudējumus. Subjektīvais vecums nav saistīts ar veselības uzvedību.

The aim of this study was to explore the relationships between views on aging, subjective age, and health behaviors. A total of 135 respondents (107 women, 28 men) aged between 40 and 88 participated in the study. Two surveys were used: the Awareness of Age-Related Change Questionnaire Short Form (AARC-SF) (Kaspar et al., 2019) and the Health Behavior Survey (Silkāne, 2018). The findings indicate that more positive views on aging are related with health behaviors. Individuals who perceive more benefits from aging are more likely to adhere to healthy eating habits and address health issues promptly. Additionally, those who engage in less physical activity tend to perceive more losses associated with aging. Subjective age is unrelated to health behaviors.