Iridociklīta sastopamība pacientiem ar reimatoloģiskām saslimšanām atkarībā no bioloģisko aģentu lietošanas "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" stacionāra "Biķernieki" Oftalmoloģijas klīnikā

Abstract

Ievads. Iridociklīts var attīstīties patstāvīgi vai kā daļa no sistēmiskas slimības, tādēļ priekšējā uveīta taktikā ir nepieciešama multidisciplināra pieeja. Mērķis. Iridociklīta sastopamība pacientiem ar reimatoloģiskām saslimšanām atkarībā no bioloģisko aģentu lietošanas. Metodes. Retrospektīva dizaina pētījums ar medicīniskajos dokumentos fiksētiem datiem. Rezultāti. Pacientu vecums ir saistīts ar stacionēšanās biežumu un ilgumu, kur hospitalizācijai ir sezonāls raksturs. Pacientiem ar pozitīvu HLA-B27 laboratorisko marķieri reimatoloģiska saslimšana ir biežākā komorbiditāte. Secinājumi. Latvijā saglabājas liels reimatoloģisku pacientu skaits, kas nesaņem bioloģisku terapiju, līdz ar to, pēc literatūras datiem, pastāv augstāks uveīta attīstības risks. Atslēgvārdi. Iridociklīts; Priekšējais uveīts; HLA-B27; Iekaisums; Sistēmiska terapija.

Introduction. Iridocyclitis can occur independently or as a part of a systemic disease, so a multidisciplinary approach is required. Objective. Incidence of iridocyclitis in patients with rheumatological diseases depending on the use of biological agents. Methods. Retrospective study with recorded data in medical documents. Results. Patients’ age is associated with the frequency and duration of hospitalization, which has a seasonal nature. In patients with a positive HLA-B27 marker, a rheumatological disease is the most common comorbidity. Conclusions. In Latvia, a large number of rheumatological patients who do not receive biological therapy remain, therefore, according to the literature data, there is a higher risk of developing uveitis. Keywords. Iridocyclitis; Anterior uveitis, HLA-B27; Inflammation; Systemic therapy.