Pašefektivitātes ietekme uz neatlaidību esošas vai neesošas atgriezeniskās saites gadījumā

Abstract

Pētījuma mērķi bija noskaidrot pašefektivitātes un atgriezeniskās saites ietekmi uz neatlaidību, kā arī saprast, kura no teorijām (Sociāli-kognitīvā vai Kontroles teorija) labāk skaidro pašefektivitātes lomu neatlaidības procesos. Pētījumā piedalījās 207 dalībnieki un tā ietvaros tika veikts starp grupu eksperiments internetā. Primāro mērķi neizdevās sasniegt neveiksmīgas pašefektivitātes manipulācijas dēļ, tomēr rezultāti parādīja, ka pašefektivitāte ir negatīvi saistīta ar neatlaidību, bet atgriezeniskā saite neatlaidību neietekmē. Iegūtie rezultāti ir pretrunā Sociāli-kognitīvajai teorijai, taču pilnībā neatbilst arī Kontroles teorijas skatījumam. Tika secināts, ka lielāka pašefektivitāte nav saistīta ar mazāku resursu (pūļu) atvēlēšanu mērķa sasniegšanai un apgalvojums par to, ka dalībnieks centīsies, negarantē lielāku neatlaidību.

The aim of the study was to investigate the impact of self-efficacy and feedback on persistence, as well as to determine which theory (social cognitive theory or control theory) better explains the role of self-efficacy in persistence processes. The study involved 207 participants and an online between-group experiment was conducted. The primary goal was not achieved due to unsuccessful self-efficacy manipulation, however the results showed that self-efficacy was negatively associated with persistence, while feedback had no effect on persistence. These findings contradict social cognitive theory but do not fully align with control theory either. It was concluded that higher self-efficacy is not associated with reduced resource (effort) allocation toward goal achievement, and the assertion that a participant will try does not guarantee greater persistence.