Humora tulkošanas stratēģijas teorijā un praksē

Abstract

Šī darba mērķis ir pētīt humora sinhronas tulkošanas stratēģijas Eiropas Parlamenta plenārsēdēs. Darba pirmā nodaļa sniedz ieskatu humora vēsturē, aplūko humora uzbūvi un starptautiskās konferencēs biežāk izmantotos humora veidus, kā arī nozīmīgākās humora pētniecības teorijas. Darba otrajā daļā autore apraksta sinhronās tulkošanas stratēģijas, kā arī faktorus, kas ietekmē vārdspēles tulkošanu. Empīriskajā daļā salīdzinošā analīzē tiek pētītas pielietotās humora sinhronās tulkošanas taktikas latviešu un igauņu valodās. Tiek secināts, ka sinhronie tulki humora tulkošanā izmanto stratēģiju kopumu atbilstoši konkrētajai situācijai. Plašākas fona zināšanas un dzimtās valodas prasmes palīdz veiksmīgāk pārvaldīt nepieciešamo piepūli.

The goal of this work is to study humour interpreting strategies within the European Parliament plenary sessions. First chapter provides an overview of humour history, looks at structure of humour and most commonly used types o humour in international conference setting as well as main humour research theories. In the second part of the work the author describes the strategies of simultaneous interpreting along with factors that influence the rendition of wordplay. In the Empirical part tactics used for interpreting humour in Latvian and Estonian are studied using comparative analysis. It is concluded that interpreters in humour interpreting use number of strategies depending on the particular situation. Good background knowledge and native language skills help to manage needed efforts more successfully.