Baudas un ekstāzes tekstu nošķīrums Rolāna Barta darbos

Abstract

Darba mērķis ir noskaidrot, ko Rolāns Barts saprot ar baudas tekstu un ekstāzes tekstu un kā šis nošķīrums ir saistīts ar lasītāja pieredzi. Tāpat tiks atklāts tas, kā Barts rakstīšanu un lasīšanu atsedz caur ķermenisko, pievēršoties arī viņa pieņēmumiem par dabisko/vēsturisko. Lai sasniegtu mērķi, ir izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, sniegt ieskatu tajā, kas Bartam ir teksts, rakstība un stils. Otrkārt, izprast, vai atsaukšanās uz ķermeni, ko Barts bieži pieņem par rakstības sākuma vai pamata ierosu, ir savienojama ar viņa noraidīto vēstures uzdošanu par dabu – un, ja ir, tad kā. Treškārt, iepazīstināt ar baudas un ekstāzes tekstu pazīmēm, analizējot to līdzības un atšķirības.

The aim of this paper is to find out how Roland Barthes understands the distinction between text of pleasure and text of bliss and how it’s linked with reader’s experience. Also, the author examines how Barthes with the help of corporeal reveals writing and reading, especially focusing on his theory about natural/historical. To achieve this aim, three tasks are put forward. The first task is to show insight into Barthes’s opinion about what text, writing, and style are. The second task is to realize if the reference to the body which Barthes often assumes as writing’s beginning or basis point is reconcilable with his rejected concept of history which has been transformed into nature – if so, then how. The third task is to initiate into features of text of pleasure and text of bliss and to analyse similarities and differences between them.