Jauniešu prieka izjūtas saistība ar attieksmi pret skolotāju vizuālās mākslas stundā

Abstract

Vispārējās vidējās izglītības vizuālās mākslas priekšmeta standarts paredz sekmēt gan skolēna intelektuālo, gan emocionālo spēju attīstību. Praktiskā pieredze liecina, ka mācību procesā vairāk dominē izziņas procesu nodarbināšana. Prieka izjūta ne tikai uzlabo skolēna pašizjūtu, bet arī pozitīvi ietekmē mācīšanās procesu. Balstoties uz teorētiskās literatūras analīzi par emocijām, prieka izjūtu, jauniešu attieksmes veidošanos mācību procesā un viņu psihosociālās attīstības īpatnībām, tika atlasītas un izveidotas empīriskās pētījuma metodes, ar kuru palīdzību iegūti kvantitatīvi un kvalitatīvu dati par skolēna prieka izjūtu un attieksmi pret skolotāju vizuālās mākslas stundās. Empīriskā pētījumā atklāts: jo augstāki skolēna pozitīvas attieksmes rādītāji pret skolotāju, jo lielāka ir viņu prieka izjūta vizuālās mākslas stundās.

Secondary Education Standard of Visual Arts subject involves encouraging adolescents’ intellectual and emotional development. Practical experience shows that cognitive processes dominate throughout the learning process. A state of happiness not only improves an adolescent’s well-being, but has a positive impact on the learning process. Based on theoretical analysis of literature on emotions, state of happiness, development of attitude through the learning process, and psychosocial development characteristics of adolescents, empirical research methods were selected and developed, through which quantitative and qualitative data on adolescents’ state of happiness and attitude towards the teacher in visual arts lessons were collected. Empirical study found: the higher adolescent’s positive attitude indicators towards the teacher, the greater the adolescent’s state of happiness in visual arts subject.