Neredzamā infrastruktūra: darbs un nedrošība Rīgas neatkarīgās mūzikas skatuvē

Abstract

Bakalaura darbā analizēts, kā neatkarīgās mūzikas koncertu rīkotāji Rīgā uztur koncertu vietas, nepārredzamas sistēmiskas ekonomiskās un urbānās nedrošības apstākļos. Balstoties uz etnogrāfisko lauka darbu un intervijām ar organizatoru kolektīvu, pētījums atklāj, kā viņi pārvar sistēmisku nedrošību, izmantojot intensīvu, nereti neredzamu darbu un stratēģisku kultūras finansējuma piesaisti. Neredzamais darbs sakņojas aizrautībā un kopienā, kuru pamatā ir sociālā atbildība un kultūras saglabāšana. Lai izdzīvotu, organizatoriem ir jāatrod kompromisi attiecībā uz savu kultūras autonomiju, leģitimitāti un autentiskumu. Kopumā bakalaura darbs izgaismo aizrautības un kopienas darba radīto infrastruktūru, kas uztur Rīgas neatkarīgo mūzikas skatuvi, un rosina veicināt radošo darbinieku labbūtību.This thesis explores how independent concert organizers in Riga sustain music venues despite modern economic and urban precarity. Drawing on ethnographic fieldwork and interviews with a collective of organizers, it illustrates how they navigate disproportionate precarity through extensive, often invisible labor and strategic interactions with cultural funding. This labor is rooted in passion and community underpinned by social-responsibility and cultural preservation. Organizers must find survival strategies that minimize compromises to their cultural autonomy, legitimacy, and authenticity. This thesis uncovers the passion and community driven invisible infrastructure sustaining Riga’s independent music scene to argue for the well-being of creative workers rather than merely their survival.