Pilsētas zīmola maiņa: Jūrmalas un Liepājas pilsētas gadījumu analīze

Abstract

Bakalaura darba “Pilsētas zīmola maiņa: Jūrmalas un Liepājas pilsētas gadījumu analīze” mērķis ir izpētīt Jūrmalas un Liepājas pilsētas zīmola atpazīstamību, attieksmi un novērtējumu pilsētas iedzīvotāju un ar pilsētu saistīto personu starpā. Darba teorētiskajā daļā tiek apkopota literatūra par zīmola jēdzienu, zīmolvedību, zīmola identitāti, pilsētu zīmolu, kā arī zīmola komunikāciju. Teorijas daļā galvenokārt tika iekļautas tādu autoru kā Saimona Anholta, Kevina Leina Kellera, Filipa Kotlera un Deivida Ākera, kā arī citu zīmolvedības teorētiķu un speciālistu viedokļi un teorijas. Pētījuma metodes ir pilsētu iedzīvotāju un ar pilsētu saistīto personu anketēšana un daļēji strukturētās intervijas ar pilsētu pašvaldības pārstāvjiem, ieviesējiem un zīmola identitātes veidotājiem. Pētījuma rezultātā tika noskaidroti zīmola maiņas iemesli, motivācija un tika noskaidrots, vai zīmola vēstījums ir sasniedzis auditoriju, izpētot auditorijas attieksmi un vērtējumu. Iegūtie rezultāti parāda, ka gan Liepājas, gan Jūrmalas zīmola atpazīstamības līmenis ir augsts. Zīmola maiņas rezultātā gan Liepājas, gan Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji kopumā savu attieksmi pret pilsētas zīmolu nav mainījuši, tomēr attieksmē vērojamas nelielas izmaiņas, kas Liepājas pilsētas gadījumā vērtējamas pozitīvi, savukārt Jūrmalas pilsētas gadījumā negatīvi, kas galvenokārt saistās ar Jūrmalas zīmola identitātes neprecīzu vai neuztveramu komunikāciju.

The aim of the Bachelor's paper “City rebranding: Jurmala and Liepaja city case analysis” is to investigate the recognition, attitude and evaluation of Jurmala and Liepaja city brands among city residents and city-related persons. In the theoretical part, there is summarized literature about brand concept, branding, brand identity, city brand, and communication. Theories and opinions of authors’ such as Simon Anholt, Kevin Lane Keller, Philip Kotler and David Aaker, as well as other branding theorists and specialists are included. As research methods are used surveys of city residents and semi-structured interviews with representatives of city municipalities and brand identity builders and implementers. The research investigates the reasons for the brand change, its motivation, and whether the brand's message has reached the audience by examining the audience's attitude and estimation. The obtained results show that both Liepaja and Jurmala brand awareness is high. The residents of Liepaja have not changed their attitude towards city brand change or there are some positive trends, but residents of Jurmala have not changed the attitude in general as a result of brand change, but there are negative trends related to the lack of perception of Jurmala brand identity.