Šķērsgriezuma pētījums par mutes dobuma veselības zināšanām, attieksmi un praksi 3-6 gadus vecu bērnu vecāku vidū Latvijā un Somijā

Abstract

Ievads: Zobu kariesam ir augsta izplatība un tā turpina pieaugt, īpaši bērnu vidū. Kariesa biežums bērniem ir atkarīgs no vecāku zināšanām, attieksmes un paradumiem, un to var novērst ar agrīnu profilaksi un sabiedrības veselības plānošanu. Šī darba mērķis ir izprast un salīdzināt trīs līdz sešus gadus vecu bērnu vecāku zināšanas un paradumus Latvijā un Somijā, lai identificētu iespējamos trūkumus zināšanās un praksē, kas ļautu uzlabot bērnu mutes dobuma veselības aprūpi. Metodes: Šis bija šķērsgriezuma pētījums, kas tika veikts starp Somijas un Latvijas vecākiem, kuriem ir vismaz viens 3-6 gadus vecs bērns, ar mērķi novērtēt viņu paradumus, attieksmi un zināšanas saistībā ar bērna vai bērnu mutes veselību. Dati tika iegūti, izmantojot 35 jautājumu anketu, kas vēlāk tika statistiski analizēta, izmantojot SPSS 30.0.0.0. Latvijas Universitātes Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes medicīniskās pētniecības ētikas komiteja apstiprināja šo pētījumu 2025. gada februārī. Rezultāti: Kopumā šajā pētījumā tika analizēti 305 dalībnieki: 202 (66.2%) no Somijas un 103 (33.8%) no Latvijas. Abas grupas uzrādīja labas pamatzināšanas par mutes dobuma higiēnas praksēm, tomēr Somijas vecākiem bija nedaudz labākas zināšanas par mutes veselību. Lai gan lielākā daļa vecāku izprot teorijas ietekmi, statistiski nozīmīgas atšķirības pastāvēja starp vecāku zināšanām un ieteicamās prakses pielietošanu. Abu valstu vecāki izteica interesi uzzināt vairāk par savu bērnu mutes dobuma veselības aprūpi, tomēr Latvijas vecāku interese (61.2%) bija būtiski augstākā nekā Somijas vecākiem (46.5%), kuriem kopumā bija mērena interese. Secinājumi: Šī pētījumā rezultāti parāda nepieciešamību uzlabot sabiedrības veselības izglītību par bērnu mutes dobuma veselību, kā arī uzlabot vecāku motivāciju konsekventi pielietot ieteiktās prakses ikdienas dzīvē. Pētījuma rezultāti parādīja, ka somu vecākiem ir labākas zināšanas par bērnu mutes veselības aprūpi, savukārt latviešu vecāki izrāda lielāku interesi un vēlmi uzzināt vairāk pa šo tēmu. Atšķirības starp kultūru grupām atbildēs liecina par nepieciešamību attīstīt efektīvākas izglītojošas stratēģijas par mutes dobuma higiēnu Latvijas iedzīvotājiem.

Introduction: Dental caries is an oral disease with one of the highest prevalence rates with a rising burden, especially in children. Caries incidence in children relies on parental knowledge, attitude and practices, and can be avoided with early prevention and public health planning. The aim of this thesis is to understand and compare parents of children aged three to six in Latvia and Finland in order to find possible gaps in knowledge and practices to improve children’s oral health care. Methods: This cross-sectional study was performed among Finnish and Latvian parents with at least one child of 3–6 years of age, to observe their habits, attitudes and knowledge concerning their child’s or children’s oral health. Data was gathered from a questionnaire of 35 questions, which was later statistically analyzed using SPSS 30.0.0.0. The Medical Research Ethics Committee Faculty of Medicine and Life Sciences of the University of Latvia approved this study in February 2025. Results: A total of 305 participants were analyzed in this study: 202 (66.2%) were from Finland and 103 (33.8%) from Latvia. While both groups showed decent awareness of basic oral hygiene practices, Finnish parents demonstrated slightly greater oral health knowledge. Although most parents understand the impact of theory, statistically significant gaps existed between parents’ knowledge and implementation of recommended practice. Parents from both countries expressed interest in learning more about their children’s oral health care, however, the level of interest was significantly higher among Latvian parents (61.2%) compared to Finnish parents (46.5%) with a moderate level of curiosity. Conclusions: The results of this study present the need for improvement among the public health in education in children’s oral health care of parents and motivation to apply recommended practices consistently to use in daily life. While, Finnish parents presented a higher knowledge in their children’s oral health care, the greater willingness of Latvian parents to learn more and cultural differences in the suggestions on improving oral health care indicates a stronger demand for educational strategies in Latvia.