Pacientu centrēta atsāpināšana pēc lielo locītavu revīzijas endoprotezēšanas

Abstract

Pamatojums: Pēcoperācijas sāpes ir plaši pētītas pēdējos gados, tomēr pētījumu par sāpēm un to vadīšanu pēc endoprotēžu revīzijas operācijām joprojām ir maz. Tādēļ trūkst standartizētu vadīšanas protokolu šiem pacientiem. Pacienti ar šīm operācijām bieži vien pirmsoperācijas periodā saskaras ar sarežģītu klīnisko profilu un ievērojamām sāpēm, pamatojot šāda pētījuma nepieciešamību. Mērķis: Novērtēt pēcoperācijas sāpju intensitāti un raksturlielumus pēc locītavas endoprotēzes revīzijas operācijas, izvērtēt ārstēšanas efektivitāti un identificēt faktorus, kas ietekmē sāpju rezultātus un apmierinātību. Uzdevumi: Izmērīt un raksturot pēcoperācijas sāpes pirmajās 24 stundās; salīdzināt rezultātus pacientiem ar reģionālo vai vispārējo anestēziju; novērtēt saistību starp pacienta līdzdalību vadības plānā un apmierinātību; identificēt demogrāfiskos un klīniskos faktorus, kas saistīti ar augstākiem sāpju rādītājiem; izvērtēt sāpju vadības efektivitāti. Metodes: Kombinēts retrospektīvs-prospektīvs pētījums ar 38 pacientiem pirmajā pēcoperācijas dienā pēc locītavas endoprotēzes revīzijas. Dati iegūti, izmantojot PAIN OUT anketas un medicīnisko dokumentāciju. Statistiskā analīze veikta ar neparametriskiem testiem (Mann–Whitney U tests, Spirmena korelācija). Statistiskā nozīmība noteikta pie p<0,05. Rezultāti: Mediānais maksimālo sāpju rādītājs bija 4,0 [2,0–6,8], savukārt apmierinātība ar ārstēšanu bija augsta (9,0 [8,0–10,0]). Vienīgais nozīmīgais apmierinātības prognozētājs bija pacienta līdzdalība lēmumu pieņemšanā (ρ=0,326, p=0,046). Būtiskas atšķirības pēc dzimuma, operācijas vai anestēzijas veida netika konstatētas. Neskatoties uz augsto apmierinātību, 65,8% pacientu vēlējās vairāk informācijas par sāpju ārstēšanu. Secinājumi: Pēcoperācijas sāpes pirmajā dienā bija mērenas, bet apmierinātība augsta. Līdzdalība ārstēšanā korelēja ar lielāku apmierinātību, uzsverot vajadzību veicināt pacientu iesaisti un nodrošināt strukturētu pirmsoperācijas izglītošanu.

Background: Postoperative pain has been studied extensively in recent years; however, studies on pain and its management following revision arthroplasty remain limited. As a result, standardized management protocols for these procedures are lacking. Patients undergoing revision arthroplasty often present with complex clinical profiles and substantial preoperative pain, justifying further research. Aim: The aim of this study is to evaluate the intensity and characteristics of postoperative pain following joint revision arthroplasty, assess the effectiveness of pain management, and identify factors influencing pain outcomes and satisfaction. Objectives: To measure and characterize postoperative pain in the first 24 hours; compare outcomes in patients receiving regional or general anesthesia; assess the correlation between patient participation in the pain management plan and satisfaction; identify demographic and clinical factors linked to higher pain scores and evaluate management effectiveness. Methods: A combined retrospective-prospective study of 38 patients on the first postoperative day following joint revision arthroplasty. Data were collected using PAIN OUT questionnaires and medical records. Statistical analysis included non-parametric tests, such as the Mann–Whitney U test and Spearman correlation. Statistical significance was set at p<0.05. Results: Median worst pain score was 4.0 [2.0–6.8], while satisfaction was high (9.0 [8.0–10.0]). Patient participation in decisions was the only significant predictor of satisfaction (ρ=0.326, p=0.046). No significant differences were found by gender, surgery type, or anesthesia technique. Despite high satisfaction, 65.8% of patients wanted more information on pain management. Conclusion: Postoperative pain on the first day was moderate. Satisfaction was high. Participation in pain management decisions correlated with greater satisfaction, underscoring the need for patient involvement and structured preoperative education.