Uguns fāzes houhou kā laika dimensija Ķīnas alķīmijas tradīcijās saskaņā ar džouji caņtuņ cji interpretācijām

Abstract

Bakalaura darbā „Uguns fāzes huohou kā laika dimensija Ķīnas alķīmijas tradīcijās saskaņā ar „Džouji caņtun cji” interpretācijām” tiek aplūkota jēdziena Uguns fāzes nozīme Ķīnas alķīmijas tradīcijās. Daoisma ietvaros alķīmija kā nemirstības meklējumu prakse pastāvējusi divās tradīcijās - uz darbībām ar ķīmiskajām vielām un to pārvērtībām vērstajā Ārējā alķīmijā un fizioloģiskajā, uz cilvēku vērstajā Iekšējā alķīmijā, kas pretstatā Ārējai alķīmijai pastāv arī mūsdienās. Darba galvenais mērķis ir noskaidrot kā Uguns fāzes ir interpretētas šajās tradīcijās balstoties uz (iespējams) 2.gs. m.ē. sarakstīto darbu „Dzouji caņtun cji”. Lai sasniegtu mērķi, tiek gūts ieskats ķīniešu tradicionālajā laika uztverē, Ķīnas alķīmijas ideju vēsturē, uzsverot minētā teksta lomu tajā, un tiek pētītas Uguns fāžu nozīme un skaidrojumi šajā tekstā.

Bachelor’s thesis “Fire phases huohou as a temporal dimension in the alchemical traditions of China according to interpretations of the “Zhouyi cantong qi”” examines the meaning of the concept Fire Phases in China’s alchemical traditions. In Daoism alchemy as an immortality seeking practice existed in two traditions – Outer Alchemy, that deals with chemical substances, and Inner Alchemy, that’s physiological and directed towards the human being. As opposed to Outer Alchemy, Inner Alchemy still survives in modern times. The main objective of the thesis is to ascertain how Fire Phases were interpreted within these traditions based on the (possibly) 2nd century AD text “Zhouyi cantong qi.” In order to accomplish this objective, traditional Chinese time perception, the history of China’s alchemical ideas with emphasis on the role of the said text in it, and the Fire Phases and their explanations in this text are researched.