Vispārējā tiesību principa atvasināšana Satversmes tiesas judikatūrā Imanuela Kanta sintētisko un analītisko spriedumu nošķīruma kontekstā

Abstract

Šajā bakalaura darbā tiek analizēta vispārējo tiesību principu atvasināšana no pamatnormas Satversmes tiesas judikatūrā. Analīze tiek veikta, kā metodoloģisku instrumentu izmantojot Imanuela Kanta nošķīrumu starp sintētiskiem un analītiskiem spriedumiem. Izpētes rezultātā tiek secināts, ka Satversmes tiesas nolēmumi izmaina pamatnormas jēdzienu tiktāl, ciktāl šie nolēmumi netiek skatīti kā jaunas tiesiskās realitātes konstituēšana, un ka šī transformācija ir vērtējama pozitīvi, jo tā kalpo kā atsvars un risinājums iespējamībai, ka pamatnormas sākotnēji iedibinātajā sistēmā iemīt trūkumi vai pretrunas.

This bachelor’s thesis analyses the deriving of general principles of law from the Basic norm in the case law of the Constitutional Court of Latvia. The analysis is conducted, by using Immanuel Kant’s distinction between synthetic and analytical judgments as a methodological instrument. The inquiry results in concluding that the decisions of the Constitutional Court of Latvia alter the Basic norm insofar as its decisions are not understood as constituting a new legal state-of-affairs, and that such transformation is to be treated positively, since it functions as a check and a solution to the possibility that the constitutional regime originally contains flaws of contradictions.