Lesings: mākslas principi un estētiskā audzināšana 18. gadsimta estētiskā racionālisma gaismā

Abstract

Darba mērķis ir apzināt Gotholda Efraima Lesinga estētiskās audzināšanas projektu apgaismības laikmeta estētiskā racionālisma kontekstā. Lai sasniegtu mērķi, ir izvirzīti trīs uzdevumi. Pirmkārt, sniegt ieskatu Lesinga priekšstatos par dažādu mākslas veidu uzdevumiem. Otrkārt, izprast Lesinga iezīmēto mākslas veidu sadarbību vai – tieši otrādi – to izslēdzošās attiecības. Treškārt, uzzināt, vai Lesinga gadījumā ir iespējams runāt par vienotu mākslas principu vai mākslas definīcijas izveidi. Darba gaitā secināts, ka vienotība nav iespējama mākslu hierarhiskā statusa un dažādo funkciju dēļ.

The aim of this paper is to identify the project of aesthetic education in Gotthold Ephraim Lessing’s writings. To achieve this aim, three tasks are put forward. The first task is to examine Lessing’s opinion on different arts and their functions. The second task is to understand Lessing’s idea on the relations in the field of arts. The third task is to realize whether in Lessing’s case it is possible to articulate universal art principles or to define art in a single definition. The thesis concludes that this type of unity is not possible because of Lessing’s hierarchy of arts and their different tasks.