Izdzīvotību ietekmējošie faktori pacientiem ar radikāli operēto kuņģa vēzi Latvijas klīniskajās universitātes slimnīcās laika periodā no 2019. gada līdz 2023.gadam

Abstract

Ievads: Kuņģa vēzis ir viena no nozīmīgākajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē, kas joprojām saglabā augstu mirstības līmeni, neskatoties uz medicīnas attīstību. Pēdējo gadu laikā, pateicoties agrīnās diagnostikas uzlabošanai un ārstēšanas metožu attīstībai, ir vērojama tendence uzlabot pacientu izdzīvošanas rādītājus, tomēr slimība bieži tiek diagnosticēta vēlīnā stadijā, kad radikāla ķirurģiska ārstēšana ir sarežģītākā vai vispār nav iespējama. Radikāla ķirurģiska kuņģa vēža ārstēšana joprojām tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām ārstēšanas metodēm, kas potenciāli nodrošina ilgtermiņa izdzīvošanu un iespējamu izārstēšanu. Darba mērķis: Izpētīt izdzīvošanu un recidīvu ietekmējošus faktorus pacientiem, kuriem tika veikta radikāla ķirurģiska ārstēšana, sadalot tos grupās, balstoties uz izmeklēto limfmezglu skaitu (>15, >20, >25, >30, >40 izmeklētie limfmezgli). Darba uzdevumi: Iepazīties ar jaunākajiem literatūras datiem par kuņģa vēzi, klasifikāciju un prognostiskajiem faktoriem, apkopot jaunākās ārstēšanas vadlīnijas un veikt to salīdzinājumu. Ievākt radikāli operēto pacientu datus no Latvijas lielākajiem vēža ārstēšanas centriem par laika periodā no 2019.gada, 1.janvāra līdz 2023.gadam, 31.decembrim un apkopot datus par pielietotās ķirurģiskās ārstēšanas veidu, saņemto ķīmijterapiju, histoloģisko slēdzienu un noskaidrojot to ietekmi uz 3 un 5 gadu kopējo izdzīvotību, recidīvu. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 557 kuņģa vēža pacienti, kuru vidējais vecums bija 68,0 gadi. Audzējs visbiežāk tika lokalizēts kuņģa vidējā trešdaļā (61,9 %), biežākais Laurena tips bija difūzs (55,2 %), savukārt vidējais izmeklēto limfmezglu skaits bija 27. Pīrsona korelācijas analīzē izmeklēto limfmezglu skaits uzrādīja statistiski nozīmīgu pozitīvu korelāciju ar audzēja patoloģiskajiem rādītājiem – pT, pN un pTNM stadiju, kā arī ar limfadenektomijas veidu un N-attiecību. Spēcīgākā korelācija konstatēta starp izmeklēto limfmezglu skaitu un N-attiecību, īpaši grupās ar >30 un >40 limfmezgliem. Dzīvildzes analīzē konstatēts, ka izdzīvošanu ietekmē vecums >68,0 gadi, augstāka pT un pN stadija, TNM stadija, kā arī veiktā limfadenektomija (D2), kamēr operācijas apjoms nebija statistiski nozīmīgs faktors. Pacientiem ar T1–T3 N0 stadiju bija labākie kopējās izdzīvošanas (OS) rādītāji: T1 N0 - vidēji 56,0 mēneši, T2 N0 – 55 mēneši un T3 N0 – 51 mēnesis. Bezrecidīva perioda (PFS) rādītāji bija attiecīgi: T1 N0 – 53 mēneši, T2 N0 – 51 mēnesis un T3 N0 – 48 mēneši. Pacientiem ar N-attiecību >25,0 % novērots izdzīvošanas samazinājums, norādot uz šo rādītāju prognostisko nozīmi. Secinājumi: Agrīna slimības stadija, adekvāta limfadenektomija un zema N-attiecība ir galvenie faktori, kas uzlabo kuņģa vēža pacientu prognozi un ārstēšanas efektivitāti.

Introduction: Gastric cancer remains one of the most significant oncological diseases worldwide, maintaining a high mortality rate despite advances in medical care. In recent years, improvements in early diagnosis and the development of treatment strategies have led to better survival outcomes; however, the disease is often diagnosed at an advanced stage, making surgical treatment more complex. Radical surgical treatment of gastric cancer continues to be considered one of the most effective methods, offering the potential for long-term survival and even cure in selected cases. Aim: To investigate survival and recurrence-related prognostic factors in patient groups who underwent radical surgical treatment and in whom more than 15, 20, 25, 30, or 40 lymph nodes were histologically examined. Objectives: Review the latest literature on gastric cancer, including its classification and prognostic factors. Summarize and compare current treatment guidelines. Collect data on radically operated gastric cancer patients from Latvia’s major cancer treatment centers between January 1, 2019, and December 31, 2023. Evaluate surgical approaches, received chemotherapy, histological findings, and their influence on 3 and 5 year overall survival (OS) and recurrence (PFS). Results: The study included 557 gastric cancer patients with a mean age of 68 years. The tumor was most commonly located in the middle third of the stomach (61.9%), and the diffuse type according to Lauren classification was the most prevalent (55.2%). The average number of examined lymph nodes was 27. Pearson correlation analysis revealed a statistically significant positive correlation between the number of examined lymph nodes and pathological parameters (pT, pN, pTNM stages), lymphadenectomy type, and lymph node ratio (N-ratio). The strongest correlation was observed between the number of examined lymph nodes and N-ratio, particularly in groups with more than 30 and 40 nodes. Survival analysis indicated that overall survival was significantly influenced by age >68.0 years, higher pT and pN stages, TNM stage, and the extent of lymphadenectomy (D2 dissection), while the extent of gastric resection (total vs. subtotal) was not a statistically significant factor. Patients with T1–T3 N0 stage demonstrated the best overall survival (OS) outcomes: T1 N0 — a median of 56.0 months, T2 N0 — 55.0 months, and T3 N0 — 51.0 months. The progression-free survival (PFS) rates were respectively: T1 N0 — 53.0 months, T2 N0 — 51.0 months, and T3 N0 — 48.0 months. Conversely, patients with an N-ratio >25.0% showed significantly lower survival, highlighting the prognostic relevance of this parameter. Conclusions: Early-stage disease, adequate lymphadenectomy, and a low lymph node ratio are key factors contributing to improved prognosis and treatment outcomes in gastric cancer patients.