Ieteikuma tiesību loma Eiropas Savienības tiesībās

Abstract

Ieteikuma tiesības Eiropas Savienības tiesību sistēmā tiek izmantotas ilgstoši, tomēr pēdējo divdesmit gadu laikā ir vērojams ieteikuma tiesību uzplaukums. To izmantošanu var nosaukt par modes lietu. Lai arī pirmšķietami ieteikuma tiesības ir skaidrs tiesību institūts – tām ir rekomendējošs raksturs un tās nav saistošas, tomēr, kā rāda šis pētījums, tad tās ir daudzdimensionāls tiesību fenomens, kuram var būt nozīmīga ietekme gan Eiropas Savienībā, gan nacionālajās tiesību sistēmās. Neskatoties uz to popularitāti, tās tiek saistītas ar būtisku demokrātijas, atklātības un tiesiskuma vājināšanos Eiropas Savienībā. Šī pētījuma mērķis ir apskatīt ieteikuma tiesību attīstību laika gaitā, novērtēt to, kāpēc tās ir piedzīvojušas tādu popularitāti un, analizējot ar tām saistītās problēmas, piedāvāt atbilstošus risinājumus.

Soft law has its origins in the international public law and has been used in the European Union for a long time, however the popularity of soft law has boomed in recent twenty years. Although at first glance soft law seems very clear – these are not mandatory and non-binding law instruments, this study shows that it is a multidimensional legal phenomenon that can have a significant impact in both European Union and national legal systems. Despite their popularity, they are associated with a significant weakening of democracy, transparency, and the rule of law in the European Union. The purpose of this study is to examine the development of soft law over time, to assess why it has experienced such popularity and to offer appropriate solutions for the identified problems.