Starppersonu komunikācija stacionārā

Abstract

Bakalaura darba tēma – “Starppersonu komunikācija stacionārā” Tēmas aktualitāte- Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem par 2020.-2022.gadu: vidēji 75% pacientu Latvijas slimnīcās novērtē personāla komunikāciju kā skaidru un saprotamu. Tomēr šie rādītāji norāda arī uz nepieciešamību turpināt uzlabot un stiprināt personāla komunikācijas prasmes, pielāgojot informācijas sniegšanu pacienta izpratnes līmenim (1). Darba mērķis – Analizēt un izvērtēt māsas un pacienta komunikāciju stacionārā. Lai gan Latvijā jau iepriekš veikti pētījumi par medicīnas personāla un pacientu komunikāciju, šajā darbā komunikācija tiek aplūkota tieši no māsu un pacientu skatupunkta, izmantojot Hildegardes E. Peplau (Elizabeth Hildegard Peplau) veselības aprūpes teoriju kā konceptuālo pamatu. Darbā izmantota kvalitatīvā pieeja ar daļēji strukturētām intervijām, kas ļauj padziļināti izprast personīgās pieredzes, emocijas un uztveres aspektus komunikācijas procesā stacionārā. Šāda pieeja sniedz praktiski noderīgus secinājumus par komunikācijas uzlabošanu ikdienas aprūpē. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti kā pamats profesionālās saskarsmes pilnveidei māsu darbā īpaši pacientu aprūpē stacionārā. Iegūtie secinājumi var palīdzēt uzlabot komunikācijas kvalitāti, samazināt nesaprašanos starp māsu un pacientu, kā arī veicināt pacienta emocionālo komfortu ārstēšanās laikā. Pētniecības uzdevumi: 1.Analizēt un apkopot zinātnisko literatūru par komunikāciju starp māsu un pacientu ārstēšanas laikā stacionārā; 2.Analizēt Hildegard Peplau veselības aprūpes sistēmas teoriju; 3.Izstrādāt pētījuma instrumentu; 4.Izstrādāt intervijas jautājumus un veikt intervēšanu par komunikāciju starp māsu un pacientu; 5.Apkopot, apstādāt un analizēt pētījumā iegūtos datus; 6.Veikt secinājumus. Pētījuma jautājums: Kāda ir māsu un pacienta komunikācija stacionārā? Pētniecības metode – kvalitatīva metode. Pētniecības instruments – daļēji strukturētas intervijas jautājumi. Pētījuma rezultāti: Pētījuma rezultātā tika apzināti komunikācijas aspekti, kas veicina vai kavē savstarpējo saprašanos starp māsu un pacientu. Pētījumā noskaidrots, ka pacienti kopumā ir apmierināti ar māsu darbu un komunikāciju, kā arī jūtas droši, jo uzticas māsām. Māsas vienmēr izturas pret pacientiem ar empātiju un draudzīgumu, lai gan reti iepazīstina sevi ar vārdu. Vienlaikus pacienti norāda, ka viņiem bieži netiek sniegta pietiekama informācija par saņemtajiem medikamentiem. Māsas atzīst, ka viņas ir pārslogotas garo darba stundu un lielā pacientu skaita dēļ, kas ierobežo iespējas veidot padziļinātu komunikāciju. Biežākie komunikācijas šķēršļi ir valodas barjeras pacientiem, kā arī pacientu dzirdes un runas traucējumi, kā arī laika trūkums. Neskatoties uz to, visas apjautātās māsas uzsvēr, ka komunikācija ir būtiska kvalitatīvā pacientu aprūpē. Balstoties uz Hildegardes Peplau Starppersonu attiecību teoriju, pētījums apliecina, ka efektīva komunikācija starp māsu un pacientu ir ne tikai informBachelor's Thesis Topic – " Communication between staff and patients in a hospital " Relevance of the Topic – According to data from the Centre for Disease Prevention and Control (SPKC), on average, 75% of patients in Latvian hospitals rate staff communication as clear and understandable. However, these indicators vary from 64% to 84%, indicating a need to strengthen staff communication skills and adapt the delivery of information to the patient's level of understanding. (1). Research Aim – To analyze and evaluate the specific of communication between nurses and patients. Although research on communication between medical personnel and patients has previously been conducted in Latvia, this thesis specifically examines the interaction from the perspective of nurses and patients, using Hildegard Peplaus theory of interpersonal relations asa the conceptual framework. A qualitative approach is applied, based on semi- structured interviews, which enables a deeper understandind of personal experiences, emotions, and perceptions in the communication process during hospitalization. This approach pprovides practically useful insights for improving communication in everyday nursing practice. The results of the research can serve as a foundation for the development of professional communication in nursing practice, particularly in the care of hospitalized patients. The conclusions may help to improve communication quality, reduce misunderstandings between nurses and patients, and promote patients emotional comfort during their hospital stay. Research Objectives: 1. To analyze, conduct a literature review on interpersonal communication during inpatient treatment; 2. To analyze Hildegard Peplau's healthcare system theory; 3. To develop a research instrument; 4. To conduct the research; 5. To compile and analyze the data obtained from the research; 6. To draw conclusions. Research Question: What is the communication like between nurses and patients in inpatient care? Research Method – Qualitative method. Research Instrument – Semi- structured interview. Research Results: The study identified communication aspects that either promote or hinder mutual understanding between nurses and patients, and developed recommendations for enhancing professional communication skills. The research revealed that patients are generally satisfied with the work and communication of nurses and feel safe due to the trust they place in them. Nurses consistently approach patients with empathy and friendliness, although they rarely introduce themselves by name. A common issue noted is the lack of information provided to patients regarding the medications administered. Nurses themselves reported being overworked due to long hours and a high patient to nurse ratio, which limits their ability to engage in more in – depth communication. Key communication barriers identified include language differences, speech impairments in patients, and time constraints. Despite these challeng