Ģimenes struktūras ietekme uz valodas lietojumu ikdienā: sociolingvistiskais aspekts

Abstract

Šobrīd Latvijā pieaug pētnieku interese par runāto valodu un valodas lietojumu daudzveidīgās saziņas situācijās. Runa ir cieši saistīta ar situāciju, kurā runas akta dalībnieki veido izteikumus. Runātā valoda ir cieši saistīta ne tikai ar lingvistisko, bet arī sociālo kontekstu. Darba mērķis ir izpētīt ģimenes struktūras ietekmi uz valodas lietojumu ikdienā : sociolingvistiskā aspektā. Faktoloģiskā materiāla avoti ir diktofonā fiksēti spontānas sarunvalodas ieraksti, kas veikti, runātājiem nezinot, lai saglabātu komunikācijas dabiskumu un autentiskumu. Komunikācijas dalībnieki, kuru veidotie ikdienas mutvārdu izteikumi ir izmantoti par pētījuma avotu, ir pieci darba autores ģimenes locekļi. Darbā vislielākā uzmanība ir pievērsta leksiski semantiskajam un daļēji arī sintaktiskajam aspektam, jo tie vislabāk raksturo atšķirības ikdienas runā.

Currently, there is growing interest by researchers in Latvia about the spoken language and language use diverse communication situations. Speech is closely linked to the situation in which the speech act participants consists of statements. The spoken language is closely linked not only with linguistic but also with the social context. The aim is to investigate the impact of family structure to everyday language use : sociolinguistic aspect. Factual material sources are spontaneous conversational recordings which were recorded on mobile phone and made without the knowledge of the speakers in order to maintain communication naturalness and authenticity. Communication participants, whom created daily oral statements are used as research sources, are five family members of author. The most attention in work is paid to lexical semantic and syntactical aspects partly because they are best characterized by differences in everyday speech.