Oratora mākslas analīze Otrās Spānijas Republikas parlamentā (no 193l. līdz 1936. gadam)

Abstract

Šis darbs ir veltīts dažādo politiķu oratora mākslas analīzei, kas pārstāv vienu no svarīgākajiem periodiem Spānijas vēsturē: Otrā Republika. Šo pētījuma mērķis būs analizēt deputātu kongresa politisko runu virkni saskaņā ar klasisko retoriku, lai noskaidrotu, kā viens no politiski nestabilajiem Spānijas vēstures laikiem atspoguļojās deputātu runās. Darbs ir sadalīts trīs daļās. Darba teoretiskajā daļā tika skaidroti tādi koncepti kā retoriskā analīze un vēsture. Prakstiskā daļa ietver teorijas pielietošanu nepieciešamo analīžu veikšanai. Autore ir sasniegusi iecerētos uzdevumus un analizējusi desmit dažādu politiķu runas, balstoties uz trim vispārējās retorikas fāzēm, un ir spējis ievērot vēsturiskās īpašības un to, kā tās izpaužas politiskajos diskursos. Līdz šim ir veikti daudzi politisko diskursu vēsturiskie un semantiskie pētījumi, bet gandrīz nekādi darbi nav veltīti oratora mākslas analīzei parlamentā.

The present work is dedicated to the analysis of the parliamentary oratory of different politicians representing one of the most important periods in the history of Spain: The Second Republic. The objective of this study will be to analyze, according to the classic rhetoric, a series of political speeches of the Congress of Deputies, to see how one of the politically unstable epochs of the history of Spain manifests itself in the speeches of the deputies. The work is divided in three parts. During the investigation the theoretical part of the study was centered on the theoretical concepts such as rhetoric analysis, and in the historical context. The practical part concludes the application of theory to perform the necessary analyzes. The author has reached the tasks posed and has analyzed ten speeches by different politicians based on three phases of general rhetoric and has managed to observe the historical characteristics and how they manifest themselves in political discourses. Today, many historical and semantic studies of political discourses have been made, but there are almost no works dedicated to the rhetorical analysis of parliamentary oratory.