Vientulība senioru vecumā saistībā ar uztverto sociālo atbalstu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu un digitālo pašefektivitāti

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot saistību starp vientulību un uztverto sociālo atbalstu, IKT lietošanu un digitālo pašefektivitāti senioriem. Izlasi veidoja 111 seniori vecumā no 75 līdz 93 gadiem (M = 79,98 gadi, SD = 4,45). Tika izmantota Vientulības skala, Daudzdimensionālā sociālā atbalsta skala un jautājumi par IKT lietošanu un digitālo pašefektivitāti (Ihm & Hsieh, 2015, Pejić Bach et al., 2023). Tika secināts, ka vientulība senioriem ir statistiski nozīmīgi negatīvi saistīta ar uztverto sociālo atbalstu, IKT lietošanu un digitālo pašefektivitāti. IKT lietošana senioriem ir statistiski nozīmīgi pozitīvi saistīta ar uztverto sociālo atbalstu un digitālo pašefektivitāti. Digitālai pašefektivitātei un uztvertajam sociālajam atbalstam piemīt pilnīgs, statistiski nozīmīgs mediatora efekts uz IKT lietošanas un vientulības saistībām senioriem.

The study aims to investigate the relationship between loneliness and perceived social support, ICT use and digital self-efficacy in seniors. The sample consisted of 111 seniors aged between 75 and 93 years (M=79,98, SD=4,45). Study used UCLA Loneliness Scale, Multdimensional Scales of Perceived Social Support, questions about ICT use and digital self-efficacy (Ihm & Hsieh, 2015; Pejić Bach et al., 2023). It was concluded that loneliness had statistically significant negative association with perceived social support, ICT use, and digital self-efficacy. ICT use had statistically significant positive association with perceived social support and digital self-efficacy. Digital self-efficacy and perceived social support had a full, statistically significant mediating effect on the relationship between ICT use and loneliness in seniors.