Paradoksi un maldīgi spriedumi statistikā

Abstract

Šajā darbā tiek aprakstīti vairāki paradoksi un maldīgie spriedumi statistikā, kurus ir būtiski izprast, lai izdarītu korektus secinājumus par datiem dažādās zinātnēs, piemēram, epidemoloģijā, tiesību zinātnē, sociālajās zinātnēs. Kaut arī liela daļa no šiem fenomeniem tika aplūkoti jau 20. gadsimtā, ar paradoksiem saistītie rezultāti vēl joprojām var būt intuitīvi nesaprotami, kaut arī no statistikas viedokļa tie ir korekti. Savukārt, maldīgie spriedumi, kuri var likties loģiski, bet noved pie nepareiza rezultāta, joprojām ir sastopami rakstos. Darbā fenomeni tiek aprakstīti un doti piemēri.

This paper is dedicated to multiple statistical paradoxes and fallacies, which are important to be aware of in order to draw valid conclusions about data in various fields such as epidemiology, law and social sciences. Despite the fact that discussions about statistical paradoxes and fallacies started in 20th century already, results related with paradoxes are still not intuitive, however, they are correct from statistical point of view. On the other hand, fallacies seem logical, but to this day they still lead analysts to false inference. In this paper phenomena and examples of them are described.