Latvijas veselības aprūpes institūciju un personāla gatavība katastrofu pārvaldīšanā

Abstract

Ievads: Pēdējo desmit gadu laikā pasaulē visu veidu katastrofu skaits ir ievērojami palielinājies, kā arī ievērojami ir pieaudzis cietušo cilvēku skaits. Līdz ar to slimnīcām un ārstiem jābūt gataviem risināt ārkārtas situācijas. Šis pētījums novērtē katastrofu pārvaldības sagatavotības līmeni Latvijas veselības aprūpes iestādēs un ārstu vidū. Materiāli un metodes: Materiāli tika apkopoti laika posmā no 2016. gada oktobra līdz 2017. gada februārim. 21 Latvijas slimnīcu administrācijai vai neatliekamās palīdzības vadītājiem tika dota pielāgota aptauja - Slimnīcas ārkārtas situāciju gatavības kontrollapa (Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja, 2011), kas ietver četras galvenās sastāvdaļas: vadība un kontrole; pacientu šķirošana; pamatpakalpojumu un cilvēkresursu nepārtrauktība. 305 to pašu slimnīcu ārstiem tika dota pielāgota Djalali et al. (2004) aptauja. Rezultāti: Tikai neliela daļa (19,05%) no Latvijas veselības aprūpes iestādēm pielieto pamatprincipus un stratēģijas attiecībā uz incidentu rīcības plānu, kā arī apmāca savus darbiniekus, izveidojot Operatīvās vadības grupu (23,81%), koordinē starp ar blakus esošajām slimnīcām un veselības aizsardzības iestādēm (23,81%), un nodrošina drošu divpusēju sakaru sistēmu pieejamību (23,81%). Tikai neliela daļa Latvijas ārstu (13,77%) ir informēti par pašreizējo ārkārtas situāciju vadības plānu savās slimnīcās, daļa nesaņem oficiālas mācības par Ārkārtas situāciju pārvaldības struktūru (11,80%) un katastrofu medicīnu (11,80%), bet vēlas piedalīties katastrofu medicīnas apmācībās (71,15%). Secinājumi: Latvijas slimnīcas un ārsti nav pietiekami sagatavoti katastrofas situācijām. Kolektīvas un standartizētas stratēģijas plānošanai, gatavības pieejai, kā arī ar katastrofas medicīnas kursam medicīnas studentiem ir jābūt prioritātēm.

Objective: In the last decades, the world assisted to a remarkable increase in the number of disasters of all kinds as well as people affected by it. Due to this, hospitals and physicians are more likely to face this scenario. This study assesses the preparedness of disaster management of Latvian healthcare facilities and medicals doctors. Methods: The material was collected between October 2016 and February 2017. To the hospital administrators or emergency managers of 21 Latvian hospitals was given an adapted survey of The Hospital Emergency Response Checklist (World Health Organization Regional Office for Europe, 2011), comprising four key components of the checklist: Command and Control; Triage; Continuity of Services and Human Resources. To 305 physicians of the same hospitals, was given an adapted survey of Djalali et al. (2004). Results: Only a minority (19,05%) of Latvian healthcare facilities apply basic principles and strategies in respect of incident action plan, as well as training their staff to be Incident Command System (23,81%) , coordinate between neighboring hospitals and health authorities (23,81%) and ensure availability of essential lifelines (23,81%). Just a minority of Latvian physicians (13,77%) are aware of the current emergency management plan of their hospital, do not receive formal training in Incident Command System (11,80%) or disaster medicine (11,80%) but are willing to attend disaster medicine training (71,15%). Conclusions: Latvian hospitals and physicians are not well prepared to face a disaster situation. A collective and standardized strategy planning and preparedness approach, together with the implementation of a disaster medicine course to medical students must be a priority.