Conversation Ecology of the Black Stork in Latvia

Abstract

Autors pētīja melnā stārķa ligzdošanas ekoloģiju un ligzdošanas sekmes ietekmējošus faktorus Latvijā 1979.–2010. g. Analīzei izmantotas 1634 ligzdu kontroles, ligzdu pamešanas iemesli analizēti, izmantojot datus par 301 ligzdu 257 teritorijās. DDT ietekmes noskaidrošanai materiāls ievākts arī Igaunijā, Polijā, Vācijā, Čehijā un Beļģijā. Darbā ir 35 tabulas un 30 attēli. Melnā stārķa ligzdošanas sekmes ir būtiski pasliktinājušās. Svarīgākais ligzdošanas dzīvotnes nosacījums ir iepriekšējās paaudzes priežu un ozolu, bet mežos, kur ozolu nav, lielu apšu klātbūtne. Ligzdas vietas izvēle ir kompromiss starp ligzdas drošību pret postījumiem, iespēju tai piekļūt un stabilitāti. Lai gan postījumu skaits ir būtiski pieaudzis, tas nepārsniedz dabisku plēsēju ietekmes līmeni netraucētos mežos. Būtiska negatīva loma ir mežsaimnieciskās darbības traucējumiem, it īpaši pavasarī. Tādēļ ap 70% traucēto pāru ir neproduktīvi, kas ir galvenais kopējo ligzdošanas sekmju pazemināšanās iemesls. Pēdējos gados palielinās DDT un tā izomēru negatīvā loma. Šis piesārņojums izraisa ligzdošanas sezonas aizkavēšanos, pasliktina ligzdošanas sekmes un jauno putnu izdzīvotību. Darbā izstrādātas rekomendācijas saimnieciskās darbības izmaiņām un priekšlikumi izmaiņām dabas aizsardzības likumdošanā. Pētījumi laika gaitā finansēti no dažādiem avotiem, atsevišķas nozīmīgākās pētījuma daļas finansējuši Latvijas Dabas fonds (1990.–1996.), AS "Latvijas valsts meži" (2004.– 2008.), Fonds „Stork Foundation” (2008.–2010., Vācija) un Eiropas Sociālais Fonds (projekts ”Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē”, 2010). Atslēgvārdi: melnais stārķis, mežsaimniecības ietekme, traucējumi, dzīvotnes kvalitāte, DDT, plēsēju ietekmeThe author studied the breeding ecology of Black Stork and factors affecting breeding performance in Latvia from 1979–2010. Analysed data are based on 1634 controlled nests, the reasons for nest abandonment were studied using data from 301 nests in 257 territories. In order to study the impact of DDT on breeding success, data on egg measures and organochlorine content were also gathered in Estonia, Poland, Czech Republic, Germany and Belgium. Paper contains 35 Tables and 30 Pictures. Breeding success of Black stork has declined significantly during the study period, and the main aim of the study was to elucidate which factors could be made responsible for this decline. The most important features of the breeding habitat is the presence of large oaks, pines or aspens. Position of a nest is a trade-off between predation security, access and nest-site stability. Although predation level has increased significantly during the study, it does not exceed that in undisturbed natural forests. Forestry disturbance particularly in spring was found to be the most significant factor affecting breeding success, resulting in breeding failure of up to some 70% of affected pairs. The role of chemical contamination (DDT) has been increasing during the last years, causing an increased rate of egg loss, delay in breeding season and reduced juvenile survival. Recommendations for changes in forestry practice and legislation are suggested and discussed. Different funding sources have been used in various periods of the work. Separate important parts of this survey have been funded by the Latvian Fund for Nature (1990–1996), the Stock Company "Latvijas valsts meži" (2004–2008), „The Stork Foundation” (2008–2010, Germany) and the European Social Fund (2010). Keywords: Black Stork, forestry impact, disturbance, habitat quality, DDT, predator impact