Sensorā jutīguma loma saistībā starp uztverto zaļo teritoriju pieejamību un depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija pārbaudīt saistību starp uztverto zaļo teritoriju pieejamību un depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem Latvijas kontekstā, kā arī noskaidrot, kāda loma šajās saistībās ir sensorajam jutīgumam. Pētījumā piedalījās 126 Latvijas pilsētu iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem. Depresijas, trauksmes un stresa rādītāji mērīti ar Depresijas, trauksmes un stresa skalas (DASS-42) Latvijā adaptēto versiju, sensorais jutīgums mērīts ar Sensorā jutīguma aptaujas Latvijā adaptēto versiju, savukārt uztvertā zaļo teritoriju pieejamība mērīta ar viena jautājuma pašnovērtējuma mērījumu. Pētījuma rezultāti liecina par uztvertās zaļo teritoriju pieejamības vāju, negatīvu korelāciju ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem. Sensorais jutīgums moderējošu lomu nevienā no šīm korelācijām neuzrādīja.

The aim of the study was to test the relationship between the perceived availability of greenspace and psychological measures of depression, anxiety, and stress in Latvian context, as well as to determine the role of sensory processing sensitivity in these relationships. The sample consists of 126 Latvian urban dwellers aged 18 and above. Depression, anxiety, and stress were measured with the Latvian adapted version of Depression, Anxiety, and Stress Scales (DASS-42), sensory processing sensitivity was measured with the Latvian adapted Highly Sensitive Person Scale, while the perceived availability of greenspace was measured with a single-item self-report measure. Results indicate negative weak correlations among the perceived availability of greenspace and measures of depression, anxiety, and stress. Sensory processing sensitivity did not show a moderating role in any of these correlations.