Mājdzīvnieku loma vientulības mazināšanā: dzīvnieki kā cilvēku aizstājēji

Abstract

Vientulība ir universāls, tomēr joprojām līdz galam neizprasts fenomens gan zinātnē, gan sabiedrībā. Vientulības cēloņi var būt dažādi, taču tie vienmēr saistīti ar atšķirtību- vai nu sociālu vai emocionālu. Lai mazinātu vientulības sajūtu, ir nepieciešama kvalitatīva komunikācija, kuras avots var būt gan cilvēki, gan dzīvnieki. Šī darba mērķis ir izpētīt mājdzīvnieku lomu cilvēku dzīvē un analizēt mājdzīvnieku turēšanas ietekmi uz vientulību. Pētījuma rezultāti liecina, ka mājdzīvnieku loma cilvēku dzīvē arvien pieaug un mājdzīvnieki arvien vairāk tiek uzskatīti par ģimenes locekļiem. Mājdzīvnieku loma vientulības mazināšanā atkarīga no vientulības cēloņiem un biežuma, kā arī no indivīda uzstādītajām normām un ideāliem attiecībā uz attiecībām un komunikāciju.

Loneliness is a universal, however still not fully understood phenomenon, both in science and society. The causes of loneliness can vary but they are always connected with isolation, whether social or emotional. In order to reduce loneliness, one needs qualitative communication, the source of which can be both humans and animals. The aim of this thesis is to research the role of pets in people’s lives and analyze the influence of pet-keeping on loneliness. Research results show that the role of pets in people’s lives is continuously growing and are more and more frequently pets are considered as family members. The role of pets in reducing loneliness depends on the causes and frequency of loneliness, as well as the individual’s norms and ideāls concerning relationships and communication.