Rīgas pilsētas apbūves aizsardzības zonas „Maskavas priekšpilsēta” revitalizācija un kultūras mantojuma nozīme

Abstract

Rīgas pilsēta ir noteikusi piecpadsmit vēsturiskās apbūves aizsardzības teritorijas, taču tām trūkst integrētas revitalizācijas politikas, tādēļ darbā tiek meklēti šo teritoriju revitalizācijas paņēmieni. Kā pilotteritorija izvēlēta viena no apbūves aizsardzības teritorijām “ Maskavas priekšpilsēta”, kas ir raksturīgs piemērs kultūrvēsturiski vērtīgai, bet fiziski un sociāli degradētai pilsētas apkaimei, kurā kultūras mantojums var kalpot par stimulu vietas revitalizācijā un iedzīvotāju vietizjūtas veidošanā. Darbā teorijā un ārvalstu piemēros tiek meklēti kultūrvēsturisku teritoriju revitalizācijas veidi, kā arī veikta daudzpusīga apbūves aizsardzības zonas „Maskavas priekšpilsēta” situācijas analīze: telpiskā, izmantojot K.Linča metodi, kultūrvēsturisko vērtību, izmantojot DIVE metodes principus, sociālās struktūras un plānošanas situācijas analīze. Lai apzinātu Maskavas priekšpilsētas iedzīvotāju un teritorijas lietotāju redzējumu par apkaimes vērtībām un iespējamo attīstību, veikta aptauja un mentālās kartēšanas metode, kuras rezultāti apkopoti darbā. Izpēte un tās secinājumi rezumējas priekšlikumos apkaimes revitalizācijas stratēģijai, kas ietver revitalizācijas koncepciju, definē iesaistītās puses, kā arī dod rīcības plāna un pārvaldes plāna ievirzes. Stratēģija paredz apkaimes fizisku un sociālekonomisku revitalizāciju. Priekšlikumi izstrādāti tā, lai kalpotu paraugam citu Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves aizsardzības teritoriju revitalizācijai.

The Riga city municipality has stated fifteen urban protection zones but there is no integrated revitalization policy for them. The thesis searches for adapted ways of revitalization in theses areas. The urban protection zone Maskavas priekšpilsēta (Moscow neighbourhood) has been chosen for the case study as characteristic example of historic neighbourhood of great value but in physic and social decline. The cultural heritage could serve here as an incentive for the revitalization and renaissance of sense of place. The thesis searches in theory and foreigner cases studies revitalization methods adapted for historical environment and propose an extensive analysis of mentioned urban protection zone in Moscow neighbourhood: spatial analysis using K. Lynch theory, analysis of historic values using principles of the DIVE method, as well as analyses of social structure and planning situation. To gather opinion of inhabitants and users, a social inquiry has been carried out which results are summarized in the thesis. Research and its conclusions resulted in suggestions for the neighbourhood revitalization strategy. The strategy contains revitalization concept; it defines possible stakeholders and gives the orientation for action and management plan. The strategy foresees social, economic and physical revitalization of the area. The suggestions have been elaborated to serve as an example for revitalization also in other Riga city urban protection zones.