Fizisko aktivitāšu saistība ar depresiju, trauksmi, stresu un ar veselību saistītu dzīves kvalitāti

Abstract

Šajā pētījumā tika pētīta fizisko aktivitāšu biežuma saistība ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, un ar veselību saistīto dzīves kvalitāti. Pētījumā piedalījās 60 respondenti, vecumā no 18 līdz 59 gadiem, no kuriem 20% bija vīrieši un 80% sievietes. Tika novērtēts fizisko aktivitāšu biežums, un izmantotas DASS-21 (Vanags & Raščevska, 2015), un SF-12 Veselības aptauja, kas latviešu valodā adaptēta šī darba ietvaros (Ware, Kosinski, & Keller, 1996). Veiktais pētījums atklāj vienīgo statistiski nozīmīgo saistību starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju (rs=-0,32, p<0,05). Citi mainīgie lielumi uzrāda statistiski nozīmīgas saistības, tomēr šādas saistības nepalīdz atbildēt uz pētāmo jautājumu.

In this study, the relationship between the frequency of physical activities and indicators of depression, anxiety, stress, and health-related quality of life was investigated. The study involved 60 participants aged between 18 to 59 years, of which 20% were men and 80% were women. The frequency of physical activities was assessed, utilizing the DASS-21 (Vanags & Raščevska, 2015) and the SF-12 Health Survey, which was adapted into Latvian specifically for this work (Ware, Kosinski, & Keller, 1996). The research revealed a single statistically significant correlation between physical activities and depression (rs=-0.32, p<0.05). Other variables show statistically significant associations, however, such associations do not help answer the research question.