Pašstigmas, uztvertās stigmas un uztvertā sociālā atbalsta saistības ar dzīves kvalitāti klīniskajā izlasē

Abstract

Maģistra darba mērķis bija izpētīt saistības starp pašstigmu, uztverto stigmu, uztverto sociālo atbalstu un dzīves kvalitāti, kā arī novērtēt to, vai stigmas un uztvertais sociālais atbalsts būtiski prognozē dzīves kvalitāti cilvēkiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Pētījumā piedalījās 111 respondenti, kuriem bija kāda no šīm 4 diagnozēm: personības vai bipolārie traucējumi, šizofrēnija vai depresija. Pētījumā tika izmantotas dzīves kvalitātes un uztvertā sociālā atbalsta skalas, kā arī adaptētās pašstigmas un uztvertās stigmas skalas. Tika ievākti arī demogrāfiskie dati par respondentiem – vecumu, dzimumu, attiecību statusu, izglītības un ienākumu līmeni. Tika atklātas statistiski nozīmīgas saistības starp pašstigmu, uztverto sociālo atbalstu un dzīves kvalitāti. Pētījumā noskaidrojās, ka atšķirības psihisko un uzvedības traucējumu grupās bija tikai uztvertā sociāla atbalsta mainīgā lielumam. Tika noskaidrots, ka pašstigma, uztvertā stigma un uztvertais sociālais atbalsts statistiski nozīmīgi prognozē dzīves kvalitāti šajā izlasē.

The aim of this study was to explore the relationships between self-stigma, perceived stigma, perceived social support, and quality of life, as well as to assess whether stigma and perceived social support significantly predict quality of life among individuals with mental and behavioral disorders. The study involved 111 participants diagnosed with one of the following conditions: personality disorders, bipolar disorder, schizophrenia, or depression. The research employed quality of life and perceived social support scales, along with adapted versions of the self-stigma and perceived stigma scales. Demographic data were also collected, including age, gender, relationship status, education level, and income. Statistically significant associations were found between self-stigma, perceived social support, and quality of life. The findings revealed that differences between diagnostic groups emerged only in perceived social support. Additionally, self-stigma, perceived stigma, and perceived social support were significant predictors of quality of life in this sample.