Biogēno elementu slodžu aprēķinu salīdzinājums Latvijas lielākajām upēm

Abstract

Augu attīstībai ūdens vidē kritiski ir biogēnie elementi slāpeklis un fosfors. Pārāk lielas biogēno elementu koncentrācijas veicina pārmērīgu augu augšanu, radot eitrofikāciju. Eitrofikācija ir viena no nozīmīgākajām vides problēmām Baltijas jūrā. Primārais biogēno elementu avots Baltijas jūrā ir virszemes ūdeņu notece. Lai apzinātu un novērtētu Latvijas upju ietekmi uz Baltijas jūras vides veselību, nepieciešams veikt upju biogēno elementu slodžu aprēķinus. Bakalaura darbā veikts Nkop un Pkop slodžu aprēķinu salīdzinājums, izmantojot ilggadīgos hidroloģisko un hidroķīmisko mērījumu datus astoņām lielākajām Latvijas upēm, kuras ietek Baltijas jūrā un Rīgas līcī – Daugavai, Lielupei, Gaujai, Ventai, Salacai, Bārtai, Sakai un Irbei.Nutrients nitrogen and phosphorus are critical for plant development in the aquatic environment. Excessive concentrations of these nutrients contribute to excessive plant growth, resulting in eutrophication. Eutrophication is one of most significant environmental problems in the Baltic Sea. The primary sources of nutrients in the Baltic Sea are chemical loads carried by runoff of surface waters. In order to identify and assess the impact of rivers of Latvia on the health of the Baltic Sea environment, it is necessary to calculate nutrient loads. Comparison of two Ntot and Ptot load calculation methods was accomplished, using long-term hydrological and hydro-chemical measurement data for eight largest rivers in Latvia with estuaries at Baltic Sea and the Gulf of Riga - Daugava, Lielupe, Gauja, Venta, Salaca, Bārta, Saka and Irbe.