Stīvena Kinga romāna "Kerija" kultūras reāliju tulkojums analīze

Abstract

Kultūras reālijas atrodamas visos, izņemot pašos kosmopolītiskākajo, tekstos, un pastāv trīs vispārējas pieeja to tulkošanā: prioretizēt avotvalodas kultūru, prioritizēt mērķvalodas kultūru vai arī izslēgt kultūru atšķirības ar starptautiskiem vai vispārīgākiem terminiem. Šai Maģistra darbā es vērtēju kultūras reāliju tulkojumu Stīvena Kinga romānā “Kerija”. Vairums kultūras reāliju nāk no visā pasaulē zināmās amerikāņu kultūras, taču šīs realijas datējamas ap 20. gadsimta 60. un 70. gadiem, un tas savukārt nozīmē, ka vairums no tām mērķvalodas lasītājam varētu nebūt zināmas. Izvērtēšanas metodoloģija ir balstīta Ņūmarka izvirzītajos principos. Pēc izvērtējuma es secināju, ka tulkotāja veiksmīgi tikusi galā ar vienkāršiem kultūras reāliju gadījumiem, taču, kad kultūras reāliju tulkošana kļuva sarežģītāka, sniegums mēdza būt dažāds.

Cultural realia are present in all except the most cosmopolitan of texts, and there are three general approaches in translating them: to favor the source language culture, to favor the target language culture or to level out any differences with international or general terms. In this Master Thesis, I evaluate the translation of cultural realia found in Stephen King’s novel Carrie. Most of the cultural realia comes from the globally-known American culture, but these realia date back to the 60s and 70s of the 20th century, which means that they would be largely unknown to the target language readers. The methodology of analysis is based on the principles as established by Newmark. After my evaluation, I concluded that the translator dealt well with simple cases involving cultural realia, but when realia posed more of a challenge, the results were mixed.