Atkarība kā kapitāls – atkarību rehabilitācijas iestāde postsociālisma situācijā

Abstract

Maģistra darbs aplūko atkarības jēdziena veidošanos un pielietojumu Latvijā, analizējot atkarību sociālos aspektus jauniešu atkarību rehabilitācijas iestādē. Pētījumā izmantotas etnogrāfiskās metodes - līdzdalīgais novērojums, padziļinātas intervijas un līdzdalīgās metodoloģijas rīki. Ar pētījumu tiek pamatots, ka atkarīgo personu uzvedība un pasaules uztvere tiek apgūta un veidota plašākā sociālā kontekstā un resursu pieejamībā. Pētījums atklāj, kā sociālā nestabilitāte, spriedze attiecību veidošanā, uzvedības problēmas skolā, dzīves gaidas un apgūtās prasmes veido atkarību sociālo kontekstu, kuru atkarību bioloģiski determinēts un individuālismā balstīts skatījums, saistot atkarību indivīda morālās stājas trūkumu vai medicīniskas dabas problēmu, liedz atkarīgajām personām piekļūt tiem sociālajiem resursiem, kas tām nepieciešami izkļūšanai no atkarības.

Master's thesis deals with ways how the concept of addiction has been used in Latvia and examines the social aspects of addiction formation and continuation. Ethnographic methods were used in the research in the form of participant observation, in-depth interviews and participatory methods in order to carry out field work in adolescent addiction rehabilitation institution. The research primarily deals with social aspects of addiction problematic that are analysed using Pierre Bourdieu's theoretical framework with emphasis on different forms of capital. The study reveals how social instability is one of the basic conditions for the formation of addiction and how the current paradigm that is based in biodeterminism and individualism deters addicted persons from access to the social resources they need to overcome their addiction.