Saīsinātu darba stundu ieviešanas iemeslu un seku izpēte no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Saīsinātu darba stundu ieviešanas iemeslu un seku izpēte no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā”. Maģistra darba mērķis ir, pamatojoties uz saīsinātu darba stundu pētījumiem pasaulē, Eiropā un Francijā, kā arī ārvalstu un vietējo ekspertu viedokļiem par saīsinātas darba nedēļas ieviešas perspektīvām, un Latvijas un Francijas darba ņēmēju un darba devēju viedokli, noteikt saīsinātas darba nedēļas ieviešanas iemeslus un sekas no darba ņēmēju un darba devēju perspektīvas Francijā un Latvijā, kā arī izstrādāt secinājumus un priekšlikumus saīsinātu darba stundu ieviešanai Latvijā. Darba uzdevumi ir noteikti atbilstoši izvirzītajam mērķim. Darba pirmajā daļā autore aplūko darba laiku un tā samazināšanu kā ekonomikas kategoriju, to ietekmējošos faktorus no darba devēja un darba ņēmēja perspektīvas, kā arī detalizēti analizē darba laika modeļus. Autore papildus aplūko valsts regulēšanas politiku un darba laika standartus. Darba otrajā daļā aplūkota un veikta analīze par darba laiku pasaulē un Eiropā, galvenokārt koncentrējoties uz Franciju un Latviju. Tā pamatā ir līdzšinējo pētījumu par darba laika samazināšanu dažādos uzņēmumos pasaules mērogā analīze. Visbeidzot darba trešajā daļā autore veic Latvijas un Francijas darba devēju un darba ņēmēju respondentu aptaujas datu analīzi. Balstoties uz atbilstošām teorijas atziņām, būtiskākie saīsinātas darba nedēļas ieviešanas iemesli iedalāmi trīs kategorijās – (1) algota darba sadale, (2) neapmaksāta darba pārdale un (3) ilgtspējīgas dzīves veicināšana. Turpretim saīsinātas darba nedēļas ieviešanas sekas ir grūti identificējamas un pretrunīgas, galvenokārt būdamas saistītas ar mikroekonomiskiem efektiem. Maģistra darba rezultāti liecina, ka Latvijas un Francijas darba devēji un darba ņēmēji pašlaik faktiski strādā vairāk, nekā paredz darba līgums. Darba ņēmēji Latvijā ideālā gadījumā vēlētos strādāt 31-35 stundas, savukārt darba devēji - 26-30 stundas. Francijā, turpretim, nepastāv statistiski nozīmīga asociācija starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kopumā atbalstot darba laiku līdz 35 stundām. Gan Latvijas, gan Francijas darba ņēmēji kā galvenos saīsinātu darba stundu ieviešanas ieguvumus min ģimenes un privātās dzīves līdzsvaru, samazinātu stresa līmeni un izdegšanu, kā arī pozitīvo ietekmi uz veselību. Darba devēji papildus izceļ arī produktivitātes uzlabošanos un dzimumu līdztiesības pieaugumu. Noslēgumā secināms, ka augot produktivitātes līmenim, pastāv iespēja pakāpeniski samazināt darba dienas ilgumu Latvijā.

The topic of the master thesis is "The reasons and consequences of introducing shortened working hours according to France’s and Latvia’s employees and employers". The aim of the master thesis is, first, to identify the reasons and the consequences of introducing a shortened workweek based on the available research and the analysis of foreign and local experts, as well as, Latvian and French employee and employer perspectives, and, second, to elaborate proposals for introducing a shortened workweek in Latvia. The tasks of the thesis are set in accordance with the said aim. In the first section of the thesis, the author approaches’ the working time and its reduction as an economic category and the factors that influence it based on the perspective taken by the employer and the employee, according emphasis on the current working time patterns. In addition, the author looks at state regulatory policies and working time standards. In the second part of the thesis, an examination and comparison of the working time in the world and Europe, more specifically France and Latvia, is being carried out. As the basis serves available research on the reduction of working hours in various companies around the world. Finally, in the third part of the master thesis, the author analyses the gathered survey data on Latvian and French employers and employees; based on the interviews of Latvian and French experts, the author compiles and analyses their take on the matter. After the study of the theoretical aspects presented in the available studies on a shortened workweek worldwide, the main reasons for its implementation can be classed into three categories – (1) division of paid work, (2) redistribution of unpaid work and (3) promotion of sustainable life. The consequences of a shortened workweek, on the other hand, are difficult to identify and are contradictory, mainly connected with microeconomic effects. The results of the thesis show that Latvian and French employers and employees currently work more than they should according to their contract. Employees in Latvia would prefer to work 31-35 hours, while employers - 26-30 hours, while in France there is no statistically significant association between employers and employees, generally supporting workweek of 35 hours. The surveyed Latvian and French employees and employers emphasize the balance of family and private life, the reduced stress level and burnout risk, as well as, the positive impact on health as the main benefits from reduced working hours. Employers, additionally, point out an improved productivity in the workplace and greater gender equality. In conclusion it can be deduced that as the level of productivity increases, a possibility to gradually reduce the length of the working day in Latvia exists.