Perspektīvas maiņa: Māksla mākslīgā intelekta laikmetā

Abstract

Ar neseno mākslīgā intelekta (MI) rīku, kas vien dažu sekunžu laikā spēj ģenerēt jaunus attēlus un video, parādīšanos, ir sākušās diskusijas par to, ko tas nozīmē laikmetīgās mākslas jomā. Šajā darbā tiek pētīta šādu rīku klātbūtne Latvijas laikmetīgās mākslas telpā caur mākslas kuratoru kā starpnieku lomu, atklājot vispārīgas nianses par radošuma, aģences, autorības un mākslinieciskās vērtības izpratni. Paustā attieksme pret vizuālajiem MI rīkiem liecina, ka māksla joprojām tiek uztverta kā cilvēku nodarbe – lai gan šie rīki tiek atzīti par radošiem un, līdz ar to, spējīgiem uz aģenci un autorību, to tiešie darinājumi netiek uzskatīti par mākslas darbiem. Tikai tālāk attīstot sākotnējo ideju, ko piedāvā vizuālie MI rīki, to klātbūtne var tikt pieņemta Latvijas laikmetīgās mākslas jomā.

With the recent emergence of artificial intelligence (AI) tools that are able to generate new images and videos within seconds, discussions have begun about what this means for contemporary art. This thesis explores the presence of such tools in the domain of contemporary art in Latvia through the intermediate role of art curators, revealing more general nuances about the understanding of creativity, agency, authorship, and artistic value. Through the expressed attitudes toward visual AI tools, it becomes clear that art is still perceived to be a human endeavor – while these tools are acknowledged as being capable of creativity and, thus, agency and authorship, their direct creations are not considered artworks. Only by further developing the initial idea presented by visual AI tools, can their presence be accepted in the domain of contemporary art in Latvia.