Bērnu emocionālais stāvoklis savā un vecāku skatījumā un tā saistība ar fizisko aktivitāšu biežumu

Abstract

Pētījuma mērķis bija salīdzināt bērnu un vecāku skatījumu par bērna trauksmes, depresijas, pozitīvo un negatīvo emociju, un izjustā stresa rādītājiem saistībā ar bērna fizisko aktivitāšu biežumu. Izpētīt kādas ir atšķirības bērnu un vecāku vērtējumos par bērna trauksmi, depresiju, pozitīvajām/negatīvajām emocijām un izjusto stresu, kā arī noskaidrot, kāda ir fizisko aktivitāšu biežuma saistība ar bērna emocionālā stāvokļa rādītājiem. Pētījums tika veikts projekta ‘’Sporto visa klase’’ ietvaros. Datu ievākšanai tika izmantotas 4 anketas, bērnu un vecāku versijas: Bērnu trauksmes un depresijas skala (Revised Children’s Anxiety and Depression Scale, Chorpita, Ebesutani, & Spence, 2015); Bērnu uztvertā stresa skala (The Perceived Stress Scale for Children, White, 2014); Fizisko aktivitāšu anketa vecākiem bērniem (The Physical Activity Questionnaire for Older Children (PAQ-C) un Pozitīvo un negatīvo afektu skala bērniem (PANAS – C, Ebesutani, Okamura, Higa-McMillan, Chorpita, 2012; Watson & Clark, 1999). Pētījumā piedalījās 192 respondenti (96 bērni 9 gadu vecumā, 96 katra bērna viens no vecākiem). Pētījuma rezultāti norāda, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp bērnu un vecāku norādītajiem trauksmes rādītājiem, depresijas rādītājiem un negatīvo emociju rādītājiem, bērni savu trauksmes, depresijas un negatīvo emociju līmeni novērtē augstāk, nekā viņu vecāki. Kā arī, pētījuma rezultāti bērnu grupā uzrāda statistiski nozīmīgas pozitīvas korelācijas starp fizisko aktivitāšu biežuma rādītāju un pozitīvām emocijām.

The purpose of research was to compare children and their parents perspective of children’s anxiety, depression, positive and negative emotions and stress indicators, and it’s relation to physical activity. To explore if there are differences between children’s and their parents indicators in anxiety, depression, positive and negative emotions and stress, as well as to explore what connections between emotional state of children and physical activity can be observed. 4 scales were used to collect data: Revised Children’s Anxiety and Depression Scale (Chorpita, Ebesutani & Spence, 2015);The Perceived Stress Scale for Children (White, 2014); The Physical Activity Questionnaire for Older Children (PAQ-C); PANAS – C (Ebesutani, Okamura, Higa-McMillan, Chorpita, 2012; Watson & Clark, 1999). 192 respondents (96 children of age 9 and 96 one of each children parents) completed the inventories. Results of the research indicate that there are statistically significant differences between children’s and their parent’s indicators in anxiety, depression and negative emotions. Children rated higher their indicators in anxiety, depression and negative emotions than their parents. As well as results of the research indicate that there are statistically significant positive correlation between children’s positive emotions and physical activity.